Pļavnieki
Pļavnieki ir Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, A daļā. Pļavnieki ir visblīvāk apdzīvotā Rīgas apkaime. Tā robežojas ar Purvciema, Dreiliņu, Šķirotavas un Dārzciema apkaimēm. Pļavnieku ZA atrodas Rīgas robeža, aiz kuras sākas Ropažu novada Stopiņu pagasts. Pļavnieku apkaimes robežas ir Lubānas iela, Ilūkstes iela, Augusta Deglava iela.
| Pļavnieki | |
|---|---|
 Pļavnieki 2016. gadā
| |
| |
| Pamatinformācija | |
| Pilsēta |  Rīga
|
| Priekšpilsēta | Latgales priekšpilsēta |
| Platība | 2,985 km² |
| Iedzīvotāju skaits | 39 780 (2024) |
| Transports | |
| Autobuss | 3., 6., 13., 15., 20., 31., 33., 34., 47., 48., 51., 52. |
| Trolejbuss | 16., 22. |
| Papildinformācija | |
| Pasta indekss | LV-1021, LV-1082 |
| Ārējā saite | apkaimes.lv |
Pļavnieku apkaimes kopējā platība ir 2,985 km², kas ir apmēram 2/5 mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 7 664 metri. Noteiktās Pļavnieku apkaimes robežas dabā ir skaidri nolasāmas, jo tās iet pa maģistrālajām ielām. Pašreizējais apbūves raksturs Pļavniekos pārsvarā atšķiras no apbūves rakstura kaimiņu apkaimēs. Pļavnieki ir blīvi apbūvēta apkaime, kurā dominē 9 līdz 16 stāvu ēkas, kā arī atsevišķas 18 stāvu ēkas.
Pļavniekus var uzskatīt par telpiski vienotu un funkcionāli savstarpēji saistītu teritoriju jeb apkaimi, kas lielā mērā jau ir izveidota. Pļavnieku apkaimei par lokālo centru var uzskatīt visu Andreja Saharova ielu, lai gan dažādu pakalpojumu funkcijas galvenokārt koncentrējas apkaimes D daļā pie Andreja Saharova ielas krustojuma ar Lubānas ielu, kā arī apkaimes A daļā, ap Ulbrokas ielas un Salnas ielas krustojumu. Ar Pļavnieku apkaimes Z daļu funkcionāli saistīts ir arī Dreiliņu tirgus, kas gan fiziski neatrodas Pļavnieku apkaimes teritorijā. Raugoties no teritorijas novietojuma viedokļa, perspektīvā lokālajam centram vajadzētu veidoties arī pie Akadēmiķa Mstislava Keldiša un Ulbrokas ielas krustojuma, kas fiziski atrodas Pļavnieku apkaimes centrā, un zonējums tur noteikts kā jauktas apbūves teritorija.
Vēsture
labot šo sadaļuPļavinieku apkaimes teritorija Rīgas pilsētai tika pievienota 1974. gadā. Pļavnieku daudzstāvu dzīvojamais rajons pamatā tika uzcelts 1980. gados uz bijušajām lauksaimniecības zemēm (no kā arī cēlies tā nosaukums). Dzīvojamā rajona plānojuma organizācija tika noteikta institūtā "Pilsētprojekts" ar 1978. gadā izstrādāto teritorijas detaļplānojumu, kura arhitekti bija Ēvalds Fogelis, Meinards Medinskis un Ivars Millers. Pļavnieku dzīvojamais rajons sastāv no pieciem mikrorajoniem aptuveni 60 000 iedzīvotājiem, kā arī sabiedriskā un tirdzniecības centra gar Andreja Saharova ielu (tajā laikā Feliksa Dzeržinska iela). Pļavnieki ir viens no visblīvāk apbūvētajiem daudzstāvu dzīvojamajiem rajoniem Rīgā, kurā pārsvarā dominē 9 līdz 16 stāvus augsta apbūve, tomēr ir sastopamas arī atsevišķas 18 stāvus augstas ēkas Lubānas ielā, kuras tika pabeigtas tikai 1990. gadā. Pļavnieku apbūves komplekss apzināti tika veidots līdzīgs Rīgas 20. gadsimta sākuma perimetrālās apbūves ielām, gar kurām bija paredzēts izvietot dekoratīvās skulptūras, kas tā arī netika īstenots. Pļavnieku apbūves projektu izstrādāja arhitekti A. Āboliņš, Ēvalds Fogelis, Gunta Lukstiņa, Alīda Ozoliņa un Lilija Saško.[1]
Arhitektūras pieminekļi
labot šo sadaļuPļavnieki izceļas citu apkārtējo Rīgas daudzdzīvokļu ēku apkaimju vidū ar to, ka šai apkaimē atrodas vairākas skulptūras. Vecākā no tām "Uz skolu" pie Rīgas 86. vidusskolas tika atklāta 1983. gadā.[2] Netālu no tās Pavasara gatvē atklāja 11 metrus augsto un ievērojamāko Pļavnieku skulptūru — "Jāņuguns".[3] 1997. gadā līdz ar Pļavnieku ģimnāzijas atvēršanu tika atklāta skulptūra "Siena grābējas".[4] Līdz mūsdienām saglabājusies ir tikai skulptūra "Uz skolu" — pārējās ir cietušas no krāsainā metāla zagļu uzbrukumiem un demontētas.
Izglītība
labot šo sadaļu2017. gada pētījumā "Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā" tika konstatēts, ka Purvciema, Pļavnieku un Mežciema apkaimēs atrodas 15 vidusskolas, tomēr skolēnu skaits bija pietiekams tikai nepilnu astoņu vidusskolu darbībai. Ņemot vērā obligāto centralizēto eksāmenu (OCE) indeksu, kā spēcīgākās šo apkaimju skolas tika atzītas Rīgas 64. vidusskola (OCE indekss 69,4%), Rīgas Klasiskā ģimnāzija (54,9%), Rīgas 85. vidusskola (54,4%, taču ar zemu vidusskolēnu skaitu), Rīgas Dārzciema vidusskola (52,4%), Rīgas Poļu vidusskola (52,3%, taču tikai 45 vidusskolēni), Rīgas 84. vidusskola (52%), Purvciema vidusskola (49,8%), Rīgas 88. vidusskola (45,3%). Pārējās areāla vidusskolās OCE indekss nesasniedza 40%, starp kurām ir Sergeja Žoltoka vidusskola (62 vidusskolēni, OCE indekss 30,7%) un Rīgas 89. vidusskola (75 vidusskolēni, OCE indekss 36,7%) Mežciemā, kuras ieteica reorganizēt par pamatskolām vai sākumskolām, audzēkņus pārvirzot uz Juglas vai Purvciema vidusskolām.[5]
Sabiedriskais transports
labot šo sadaļuPļavnieku apkaimes sabiedrisko transportu nodrošina autobusu, trolejbusu un mikroautobusu kustība. Uz Pļavniekiem kursē 3. 6. 13. 15. 20. 31. 33. 34. 47. 48. 49. 51. un 52. autobuss, kā arī 16. un 22. trolejbuss.
Galerija
labot šo sadaļu-
Pļavnieki. 2005. gads
-
Pļavnieki 2010. gadā
-
Viens no Pļavnieku iekšpagalmiem. 2010. gads
-
Pļavnieki 2007. gadā
-
Ēkas Lubānas ielā 123
-
Skatīt arī
labot šo sadaļuPiezīmes un atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 541. lpp.
- ↑ Rīgas pieminekļu aģentūra — Uz skolu. Atjaunināts: 2015. gada 22. novembrī.
- ↑ Rīgas pieminekļu aģentūra — Jāņuguns. Atjaunināts: 2015. gada 22. novembrī.
- ↑ Rīgas pieminekļu aģentūra — Siena grābējas. Atjaunināts: 2015. gada 22. novembrī.
- ↑ Rīgā skolēnu pietiek 42 vidusskolu nokomplektēšanai, secina pētījumā LETA 2017. gada 25. oktobrī
Ārējās saites
labot šo sadaļuVikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pļavnieki.
- Apkaimes oficiālā mājas lapa
- Rīgas pašvaldības portāls
| Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |