OSIRIS-APEX
OSIRIS-APEX (APophis EXplorer; nosaukums līdz 2023. gada 24. septembrim OSIRIS-REx, Origins, Spectral Interpretation, Resource Identification, Security, Regolith Explorer) ir ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) zonde asteroīda paraugu atgādāšanai uz Zemi. Tā tika palaista 2016. gada 8. septembrī. 2018. gada decembrī OSIRIS-REx sasniedza asteroīdu 101955 Bennu. 2023. gada 24. septembrī tā uz Zemi nogādāja kapsulu ar asteroīda iežu paraugiem. Pēc tam misiju pagarināja, lai pietuvotos asteroīdam 99942 Apofiss.
| OSIRIS-APEXOSIRIS-REx | |||||
 | |||||
| KA veids | asteorīda paraugu atgādāšana | ||||
| Operators | NASA,  ASV | ||||
| Izgatavotāji | Lockheed Martin | ||||
| Starts | 08.09.2016. 23:05 UTC | ||||
| Starta vieta | Kanaverala SLC-41 ASV | ||||
| Nesējraķete | Atlas V/411, ASV | ||||
| Darbības ilgums | 7 gadi (plānots) | ||||
| NSSDC ID | 2016-055A | ||||
| SCN | 41757 | ||||
| Tīmekļa vietne | https://www.asteroidmission.org/ | ||||
| Enerģija | Saules baterijas, 3 kW | ||||
| Orbītas elementi | |||||
|---|---|---|---|---|---|
| Centr. ķermenis | 101955 Bennu | ||||
| Programma New Frontiers | |||||
| |||||
Šī ir trešā programmas New Frontiers misija. Projekts izmaksājis aptuveni 800 miljonus ASV dolāru,[1] neieskaitot nesējraķeti, kura maksāja 183,5 miljonus USD.
Lidojuma gaita
labot šo sadaļuOSIRIS-REx tika palaists 2016. gada 8. septembrī 23:05 UTC ar nesējraķeti Atlas V/411 no Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacijas starta laukuma SLC-41.
2016. gada 28. decembrī tika veikts trajektorijas korekcijas manevrs DSM-1, izmantojot 354 kg degvielas. Mazāks korekcijas manevrs veikts 2017. gada 18. janvārī. 2017. gada 22. septembrī OSIRIS-REx veica Zemes pārlidojumu, iegūstot paātrinājumu ar planētas gravitācijas palīdzību. Ciešākā pietuvošanās bija 16:52 UTC 17 237 km attālumā no Antarktīdas.[2]
2018. gada 15. oktobrī tika veikts trajektorijas korekcijas manevrs AAM-2. 17. oktobrī tika nomesta TAGSAM paraugu atgriešanas sistēmas nosegplāksne. 3. decembrī OSIRIS-REx sasniedza 101955 Bennu, to pārlidojot 20 km attālumā. 31. decembrī zonde iegāja orbītā ap asteroīda ar augstumu no 1,4 km līdz 2 km.
2020. gada janvārī OSIRIS-REx sāka izlūkošanas misijas Recon B fāzi. 22. janvārī un 13. februārī zonde 620 m augstumā pārlidoja plānotās paraugu ņemšanas vietas Nightingale un Osprey (rezerves vieta). Martā sākās Recon C fāze. 3. martā zonde atstāja 1,4 km augsto orbītu, lai veiktu pārlidojumu virs Nightingale. Vistuvāk tā bija 251,6 augstumā. Pēc tam kosmiskais aparāts atgriezās 1,4 km orbītā. 15. aprīlī OSIRIS-REx vica pirmo paraugu ņemšanas izmēģinājumus virs Nightingale, pietuvojoties asteroīda virsmai līdz 65 metriem. 27. maijā notika 250 m pārlidojums virs Osprey vietas. Otrais paraugu ņemšanas izmēģinājumus virs Nightingale notika 11. augustā, pietuvojoties asteroīda virsmai līdz 40 metriem. 20. oktobrī 22:13 UTC OSIRIS-REx nolaidās un savāca iežu paraugus. Pēc tam zonde atgriezās iepriekšējā orbītā.
2021. gada 7. aprīlī zonde pēdējo reizi veica pietuvināšanos asteroīda virsmai. 10. maijā OSIRIS-REx atstāja asteroīda orbītu un sāka 2 gadu ceļu uz Zemi.
2023. gada 24. septembrī OSIRIS-REx pietuvojās Zemei un atdalīja kapsulu ar asteroīda iežu paraugiem. 14:52 UTC kapsula nolaidās Jūtas poligonā aptuveni 130 km no Soltleiksitijas.
Pēc tam kosmiskais aparāts veica manevrus, lai to ievadītu trajektorijā uz asteroīdu 99942 Apofiss. 25. septembrī NASA paziņoja, ka misija tiek pagarināta, un tai dots nosaukums OSIRIS-APEX (APophis EXplorer). 2029. gada 21. aprīlī plānota zondes pietuvošanās Apofisam.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ OSIRIS-REx probe launched to asteroid in compelling search for the origins of life Justin Ray, spaceflightnow.com, 2016-09-09
- ↑ OSIRIS-REx asteroid mission receives gravitational boost from planet Earth Stephen Clark, spaceflightnow.com, 2017-09-22
Ārējās saites
labot šo sadaļu- OSIRIS-REx website Arhivēts 2016. gada 5. septembrī, Wayback Machine vietnē. NASA
- OSIRIS-REx website University of Arizona
- OSIRIS-REx ESA eoPortal
- OSIRIS-REx (New Frontiers 3) Gunter Dirk Krebs