Nothing Special   »   [go: up one dir, main page]

Mareks Segliņš (dzimis 1970. gada 4. jūlijā Aizputē) ir latviešu jurists un politiķis, bijušais Tautas partijas biedrs un priekšsēdētājs. Bijis ministrs vairākās valdībās un trīs Saeimu deputāts.

Mareks Segliņš
Mareks Segliņš 2006. gadā
Latvijas Republikas iekšlietu ministrs
Amatā
1999. gada 16. jūlijs — 2002. gada 30. septembris
Prezidents Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs Andris Šķēle
Andris Bērziņš
Priekštecis Roberts Jurdžs
Pēctecis Māris Gulbis
Amatā
2007. gada 20. decembris — 2009. gada 12. marts
Prezidents Valdis Zatlers
Premjerministrs Ivars Godmanis
Priekštecis Ivars Godmanis
Pēctecis Linda Mūrniece
Latvijas tieslietu ministrs
Amatā
2009. gada 12. marts — 2010. gada 17. marts
Prezidents Valdis Zatlers
Premjerministrs Valdis Dombrovskis
Priekštecis Gaidis Bērziņš
Pēctecis Aigars Štokenbergs

Dzimšanas dati 1970. gada 4. jūlijā (54 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Aizpute, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Politiskā partija Tautas partija (1998—2011)
Profesija jurists
Augstskola Latvijas Universitāte

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1970. gadā Aizputē. Mācījās Aizputes vidusskolā (1977–1988). 1993. gadā M. Segliņš absolvēja studijas Latvijas Universitātes Juridisko fakultātē, pēc tam strādāja Liepājas pilsētas prokuratūrā un tiesā (1994–1995), tad līdz 1998. gadam bija advokāta palīgs birojā "Pomerancis un Kreics", 1998. gadā ieguva zvērināta advokāta statusu.

Pēc aiziešanas no aktīvās politikas kļuva par Rīgas pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrības "Rīgas Nami" valdes locekli.[1]

Politiskā darbība

labot šo sadaļu

1998. gadā no Tautas partijas ievēlēts 7. Saeimā, darbojās Juridiskajā un Saimnieciskajā komisijā. 1999. gada 16. jūlijā M. Segliņš kļuva par Iekšlietu ministru Andra Šķēles valdībā, šo amatu saglabājot arī Andra Bērziņa Ministru kabinetā. M. Segliņš amatu atstāja 2002. gada septembrī, īsi pirms A. Bērziņa valdības darbības beigām saistībā ar Tautas partiju nomelnojošas kampaņas izmeklēšanas gaitas publiskošanu, ko bija vadījis premjera partijas biedrs Pēteris Apinis ("Latvijas Ceļš").

2002. gadā ievēlēts par 8. Saeimas deputātu, no 2004. gada marta bija Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. 2006. gadā ievēlēts 9. Saeimā, ne tikai saglabājot Juridiskās komisijas priekšsēdētāja amatu, bet arī kļūstot par Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju.

2007. gada 20. decembris, kad izveidoja Ivara Godmaņa valdība, M. Segliņš atkal kļuva par Iekšlietu ministru. 2008. gadā M. Segliņš nomainīja Aigaru Kalvīti Tautas partijas priekšsēdētāja amatā, taču jau 2009. gada novembrī atkāpās pirms termiņa beigām no šī amata, lai atdotu priekšsēdētāja vietu partijas dibinātājam A. Šķēlem, kurš gandrīz vienprātīgi tika ievēlēts par priekšsēdētāju partijas 12. kongresā.[2]

2009. gadā, veidojot Valda Dombrovska valdību, M. Segliņam radās iespēja nomainīt Iekšlietu ministra amatu pret Tieslietu ministra amatu. Kad 2010. gada martā Tautas partija izstājās no V. Dombrovska valdības, M. Segliņu atsauca no ministra amata, un viņš atsāka pildīt 9. Saeimas deputāta pienākumus.

Pēc neveiksmes 10. Saeimas vēlēšanās, kurās M. Segliņš kandidēja apvienības "Par Labu Latviju" sarakstā, viņš paziņoja par politiskās darbības pārtraukšanu. 2014. gada kandidēja 12. Saeimas vēlēšanās no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta, pārstāvot tajā Liepājas partiju, taču netika ievēlēts.

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Roberts Jurdžs
Ivars Godmanis
Latvijas iekšlietu ministrs
1999. gada 16. jūlijs2002. gada 30. septembris
2007. gada 20. decembris2009. gada 12. marts
Pēctecis:
Māris Gulbis
Linda Mūrniece
Priekštecis:
Gaidis Bērziņš
Latvijas tieslietu ministrs
2009. gada 12. marts2010. gada 17. marts
Pēctecis:
Aigars Štokenbergs