Nothing Special   »   [go: up one dir, main page]

Kampānija (itāļu un neapoliešu: Campania) ir reģions Itālijas dienvidu daļā. Reģionā ir aptuveni 5,8 miljoni iedzīvotāju, tas ir otrais visvairāk apdzīvotais reģions Itālijā. Reģiona centrs ir Neapole.[1]

Kampānija
Campania
—  Itālijas reģions  —
Flag of Kampānija
Karogs
Coat of arms of Kampānija
Ģerbonis
Kampānijas atrašanās vieta ItālijāKampānijas atrašanās vieta Itālijā
Pārvaldes centrs Neapole
Lielākā pilsēta Neapole
Valsts Karogs: Itālija Itālija
Administrācija
 - prezidents Vinčenco De Luka
Platība 
 - Kopējā 13 590 km²
Iedzīvotāji (2014)
 - Kopā 5 869 029
 - Blīvums 431,9/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
ISO 3166-2 IT-72
Mājaslapa: www.regione.campania.it
Kampānija Vikikrātuvē

Atrodas Itālijas dienvidu daļā, rietumos to apskalo Tirēnu jūra, Kampānija robežojas ar četriem Itālijas reģioniem: ar Lacio ziemeļrietumos, ar Molizi ziemeļos, ar Apūliju ziemeļaustrumos un Bazilikatu austrumos. Kampānijas reljefs ir kalnains; reģionā atrodas vairāki vulkāni, vienīgais aktīvais no tiem ir 1281m augstais Vezuvs.

Kampānijā administratīvi ietilpst arī Flegreju un Kapri salas.

Gandrīz visā cilvēces vēstures posmā Kampānija ir bijusi viens no nozīmīgajiem Rietumu civilizācijas centriem. Šajā vietā jau no 8. gadsimta p.m.ē. atradās seno grieķu kolonijas (Magna Graecia). Grieķu kolonisti nodibināja Neapoli, Kapuju u.c. pilsētas.

4. gadsimtā p.m.ē. reģionā sāka dominēt Romas Republika. Senās Romas laikā tā bija ļoti ievērojama kā vieta, kur imperatori sevišķi novērtēja kultūru, kā arī tās grieķu-romiešu vidi. Viduslaikos reģionā bija daudzas grāfistes, kas atradās Bizantijas un lombardiešu pārvaldībā.

Pateicoties normaņiem, nelielās un neatkarīgās valstiņas tika apvienotas, izveidojot Sicīlijas karalisti, bet 1285. gadā atdaloties — par Neapoles karalisti. Šajā laikā Kampānijā ienāca spāņu, franču un aragoniešu kultūra, veidojot daudzkulturālu vidi.

1860. gadā, apvienojoties Itālijai, Kampānija tika iekļauta Itālijas Karalistē.

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 325. lpp.

Ārējās saites

labot šo sadaļu