Gustavs Klucis

Dzimis 1895. gada 4. janvārī Valmieras apriņķa Ķoņu pagastā Gustava Kluča un viņa sievas Edes, dzimušas Vilkas, ģimenē.^[1] Mācījās Valmieras skolotāju seminārā (1911—1913), tad Rīgas pilsētas mākslas skolā (1913—1915) pie Jaņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša, Jāņa Roberta Tillberga. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā devās uz Petrogradu, kur turpināja mācības Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolas darbnīcā. 1917. gadā piedalījās Februāra revolūcijā, vēlāk arī Oktobra apvērsumā. Latvijas brīvības cīņu laikā dienēja Padomju Latvijas armijas 9. latviešu strēlnieku pulkā.

Kopš 1918. gada dzīvoja Maskavā. 1918.—1921. gadā turpināja mācības Iļjas Maškova un V. Meškova studijā, Konstantīna Korovina studijā, Valsts Brīvajās mākslas darbnīcās (vēlāk Augstākajās mākslinieciski tehniskajās darbnīcās) pie K. Maļeviča. 1921.—1924. gados darbojās Mākslinieciskās kultūras institūtā. Strādāja par pedagogu Poligrāfijas institūtā.

Lielā terora laikā NKVD "Latviešu operācijas" ietvaros 1938. gadā apcietināts un 26. februārī nošauts un aprakts Butovas poligonā.^[2]

 

Iesākumā darbojies glezniecībā. 1918. gadā pievērsies fotomontāžai, darinājis plakātus, izmantojis fotomontāžu arī grāmatu un preses grafikā. Projektējis aģitācijas dizaina objektus, kā arī monumentālos valsts svētku noformējumus pilsētā. Darbojies "Latviešu strēlnieku mākslas studijā" kremlī. 1928. gadā piedalījies mākslinieku grupas "Oktobris" dibināšanā, aktīvi līdzdarbojies latviešu kultūras un izglītības biedrībā "Prometejs". 1937. gadā noformēja PSRS paviljonu Vispasaules sasniegumu izstādē Parīzē. Sarakstījis teorētisku rakstu "Fotomontāža kā jauns aģitmākslas veids" (1931).

 

Izstādēs piedalījies no 1918. gada. Personālizstādes Maskavā (1920., 1961. (kopā ar Naumu Gabo un Antonu Pevzneru), 2013.^[3]), Rīgā (1959., 1970., 1984., 1998., 2005.), Valmierā (1971.), Kaselē (1991.), Ņujorkā (2004., kopā ar dzīvesbiedri, mākslinieci Valentīnu Kulaginu), Strasbūrā (2005.), Hāgā (2008.).

• Vides Filmu studijā 2007. gadā tapa filma "Nepareizais latvietis" par Gustavu Kluci, viņa daiļradi un pretrunīgo mantojumu. Kinofilmas režisors ir Pēteris Krilovs, producents Uldis Cekulis, operators Andris Priedītis.
• No 2008. gada 6. augusta Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā pastāvīgajā ekspozīcijā ir apskatāma Gustava Kluča darbu kolekcija.
• 2017. gadā jaunizveidotā iela Skanstes apkaimē Rīgā, ir nosaukta Gustava Kluča vārdā.

• Māksla un arhitektūra biogrāfijās, II. — Rīga, 1996.
• Lapidusa Ņ. Gustavs Klucis. // Latviešu tēlotāja māksla. — Rīga, 1977.
• Borgs J. Gustavs Klucis. // Grafika un poligrāfija. Nr. 3, 1999.
• Ориганская Л. Густав Клуцис. — Москва, 1981
• Gustav Klucis: Retrospektive. — Kassel, 1991

• www.culture.lv — Gustavs Klucis
• Gustava Kluča darbu izstāde Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā^{[novecojusi saite]}
• Par kinofilmu "Nepareizais latvietis"
• The International Museum of Collage, Assemblage and Construction — Gustav Klutsis
• ArtFira.com — Густав КЛУЦИС
• Gustav Klutsis and Valentina Kulagina: Photography and Montage After Constructivism
• Modern Design Dictionary: Gustav Klutsis
• Gustav Klutsis — Artwork Images, Exhibitions, Reviews
• Gustav Klutsis and Valentina Kulagina: International Center of Photography, New York
• www.MoMa.org
• NationMaster — Encyclopedia: Gustav Klutsis^{[novecojusi saite]}
• Gustava Kluča raksts "Fotomontāža kā jauns aģitmākslas veids" (latviski)
• "Они уже были пост-национальны и пост-географичны". Intervija ar amerikāņu mākslas zinātnieci Ketlīnu Tahku (Kathleen Tahk) par latviešu strēlniekiem-māksliniekiem (krievu val.)

Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l