Bābelsberga

 

Apmetni pie mazā Nutes līča 1375. gada Landbuch (zemes grāmatā) pirmo reizi pieminēja Luksemburgas imperators Kārlis IV, kurš valdīja kā Brandenburgas markgrāfs kopš 1373. gada. Toreiz to sauca par Noidorfu (Neuendorf) pēc tā agrākā rietumslāvu nosaukuma Nova Ves. To vairākas reizes apšaudīja un tā nopietni cieta Trīsdesmit gadu kara laikā.

18. gadsimta vidū jauno Novavesas ciemu nodibināja Prūsijas karalis Frīdrihs II. Rūpnieciskā revolūcijas laikā apgabals attīstījās par tekstilizstrādājumu, paklāju un dzelzceļa produkcijas ražošanas centru. Gadu desmitiem vācu Noidorfa un Bohēmijas Novavesa (čehu: Nová Ves) robežojās viena ar otru, bet atradās atsevišķas pašvaldības līdz to oficiālajai apvienošanai 1907. gadā. Novavesa saņēma pilsētas tiesības 1924. gadā.

 

Apmēram 1900. gadā sākās Neibābelsbergas (Neubabelsberg) savrupmāju celtniecība, kas atradās uz austrumiem no Bābelsbergas parka Grībnices ezera dienvidu krastā. Pēc tam, kad Universum Film AG (UFA) 1922. gadā ieguva platību netālu no šīm savrupmājām, ko veidojuši tādi slaveni arhitekti kā Hermanis Mutēzijs un Ludvigs Mīss van der Roe, villas kļuva par daudzu filmu zvaigžņu rezidencēm. Marika Reke, Sibila Šmica, Liliana Hārvija, Villijs Fričs un Bridžita Hornija dzīvoja un strādāja šeit, kad nacistu periodā UFA filmu veidošana turpinājās bez pārtraukuma, savukārt daudziem ebreju aktieriem un režisoriem ēkas atsavināja un viņiem bija jābēg no prom Vācijas. 1938. gadā Novavesa un Noibābelsberga apvienojās un vienu gadu vēlāk tās iekļāva Potsdamā, izveidojot Potsdamas-Bābelsbergas apgabalu.

1945. gada Potsdamas konferences laikā sabiedroto pārstāvji Josifs Staļins, prezidents Harijs Trūmens un premjerministrs Vinstons Čērčils (līdz 26. jūlijam, kad viņu nomainīja Klements Etlijs) dzīvoja Neibābelsbergas savrupmājās. Savrupmājā Truman-Villa ASV prezidents izdeva Potsdamas deklarāciju un deva pavēli Hirosimas un Nagasaki atombumbu uzlidojumiem. Mūsdienās ēka kalpo kā Frīdriha Naumana fonda mītne.

 

1833. gadā princis Vilhelms I saņēma sava tēva Prūsijas karaļa Frīdriha Vilhelma III piekrišanu Bābelsbergas kalna nogāzē uzcelt sev un savai dzīvesbiedrei Augustai vasaras rezidenci ar skatu uz Hāfeles upi. Pirmos plānus neogotikas stilā izstrādāja Kārlis Frīdrihs Šinkels, taču drīz vien tie neapmierināja Vilhelma pieaugošās prasības, kurš, pēc tā, ka viņa vecākā brāļa karaļa Frīdriha Viljama IV laulībā nebija bērni, bija kļuvis par Prūsijas kroņprinci. Pili lielā mērā paplašināja saskaņā ar Frīdriha Ludviga Persija plāniem un tā pabeigta 1849. gadā.

Bābelsbergas pils palika Vilhelma rezidence arī pēc viņa kāpšanas Prūsijas un Vācijas tronī. Tieši šeit pēc privātas sarunas 1862. gada 23. septembrī viņš iecēla Oto fon Bismarku par Prūsijas ministru prezidentu un nolēma neatteikties no troņa.

Tā kā Bābelsberga ir tuvu Berlīnei un Potsdamai, Bābelsbergas vēsturei ir daudz kopīga ar tās kaimiņiem, īpaši Prūsijas kopīgo vēsturi, Vācijas sadalīšanu aukstā kara laikā un Vācijas atkalapvienošanos. Apkaimei ir tieša robeža ar Berlīnes Vanzē rajonu, kur saglabājušās dažas Berlīnes mūra paliekas.

 

Bābelsberga kinostudija ir plaši pazīstama kā Eiropas mediju centrs un vecākā lielā kinostudija pasaulē. Tā ir arī viena no divām sabiedriskās Rundfunk Berlin-Brandenburg (rbb) raidorganizācijas vietām un Vācijas apraides arhīva mājvieta.

Kopš 1990. gada Bābelsbergas pils ar apkārtējo parku, ko iekārtojuši Pēteris Jozefs Lenē un Hermanis fon Pīklers-Muskau, ir daļa no Potsdamas un Berlīnes piļu un parku UNESCO pasaules mantojuma saraksta, un ir atvērta sabiedrībai kā muzejs. Parkā atrodas viena Potsdamas Universitātes pilsētiņa, kā arī Potsdamas Astrofizikas institūts. Blakus Noibābelsbergai atrodas Haso Platnera institūts.

Vietējā futbola kluba SV Babelsberg 03 mājvieta ir Kārļa Lībknehta stadions, kas ir arī mājās stadions 1. FFC Turbine Potsdam sieviešu futbola komandai.

Vācu industriālā metāla grupa Rammstein Bābelsbergas pilī filmēja dziesmas Du Riechst So Gut 98 videoklipu.

• Bābelsbergas pils
• Bābelsberga vietnē www.potsdam.de
• Bābelsbergas pils Arhivēts 2011. gada 19. augustā, Wayback Machine vietnē.
• Vietējo tirgotāju vietne (vāciski)