Andamanu jūra

Ūdens virsējā slāņa temperatūra ir no 27,5 līdz 30 °C, savukārt dziļāk par 1600 m — 4,8—5 °C. Vidējais dziļums — 870—1043 m (dažādos avotos atšķiras). Ūdens tilpums — 660 000 km³. Sāļums svārstās no 20 (pie upju ietekām) līdz 34,5‰. Plūdmaiņas — līdz 7,2 m augstas. Ietek Iravadi un Salvina — abu upju ietekas atrodas Mjanmā. Nokrišņu daudzums gadā — vairāk kā 3000 mm.

Ap 400 sugu zivis, notiek zveja.

Ziemeļos atrodas Mjanma (Birma), austrumos - Mjanma un Taizeme, Mjanmas piekrastē - Mjajas arhipelāgs, Taizemes piekrastē - Puketa un daudz citu salu. Dienvidaustrumos — Malaizija, tās piekrastē Langkavi sala un Pinanga. Dienvidos — Malakas šaurums un Sumatra. Rietumos — Nikobaru salas un Andamanu salas (abas pieder Indijai), Lielā Kokosa sala un Preparisa (abas salas pieder Mjanmai), kā arī Kokosu šaurums starp Andamanu salām un Lielo Kokosa salu un Ziemeļpreparisas šaurums starp Mjanmu un Preparisu.

 

Andamanu jūras centrālajā daļā ir robeža starp divām tektoniskajām plātnēm - Birmas plātni un Zunda plātni. Uzskata, ka agrāk abas plātnes bija daļa no daudz lielākās Eirāzijas plātnes, taču atdalījās tad, kad Indijas plātne sāka sadursmi ar Eirāzijas kontinentu.

Starp abām Andamanu jūras plātnēm izveidojusies spredinga zona, kur, Zemes garozai plešoties, izveidojusies tagadējā Andamanu jūra.

Austrumos no Andamanu salām jūrā atrodas Barrenas sala — vienīgais aktīvais vulkāns Indijas subkontinentā. Tālāk ziemeļos atrodas Narkondamas sala, kurai arī ir vulkāniska izcelsme, taču tagad vulkāns ir aprimis.

2004. gada 26. decembrī Andamanu jūrā notika katastrofālā Indijas okeāna zemestrīce, kurā gāja bojā 200—300 tūkstoši cilvēku.

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Andamanu jūra.