Aleksandrs Grīns

Aleksandrs Grīns dzimis 1895. gada 15. augustā Jaunjelgavas apriņķa Biržu pagasta "Ziedos" (tagad Kalna pagastā) zemnieka ģimenē. Mācījās Muižgales pamatskolā, pēc tam Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skolā un Rūjienas proģimnāzijā. 1914. gadā viņš pabeidza Cēsu reālskolu. Grīns bija plānojis studēt medicīnu Tērbatas Universitātē, bet sākās Pirmais pasaules karš un viņš devās mācīties uz karaskolu Maskavā. Pēc dažu mēnešu apmācības Grīnam piešķīra karodznieka (praporščika) pakāpi un viņš tika nosūtīts uz fronti. 1916. gadā Grīns panāca pārcelšanu uz jaundibinātajām latviešu strēlnieku vienībām. Sākumā viņš bija rezerves bataljonā Tērbatā, 1916. gada augustā ieskaitīts 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka sastāvā cīņu laikā pie Smārdes un Olaines. Kauju laikā viņš nolēma mainīt savu vārdu un no Jēkaba pārtapa Aleksandrā.

Izlūkošanas laikā 1917. gada 20. jūlijā Grīnu smagi ievainoja un septembrī, sākoties vācu uzbrukumam Rīgai, viņš tika evakuēts uz Petrogradu. Pēc latviešu strēlnieku korpusa izformēšanas, 1918. gada 6. aprīlī Grīns poručika dienesta pakāpē tika demobilizēts no armijas un devās uz dzimtajām Ziedu mājām, bet atrada tās nopostītas. Devās studēt medicīnu uz Tērbatas Universitāti, bet 1919. gada sākumā tika mobilizēts Padomju Latvijas armijā. Sarkanās armijas atkāpšanās laikā Bauskā viņš dezertēja un pārgāja Niedras valdības karaspēka pusē, nokļuva Baloža brigādē un kopā ar to ienāca Rīgā. 1919. gada rudenī atsāka medicīnas studijas Latvijas Universitātē un 1924. gadā Grīns demobilizējās kapteiņa dienesta pakāpē.

No 1920. gada viņš strādāja laikrakstos "Latvijas Kareivis", "Latvis", "Brīvā Zeme", "Rīts" par žurnālistu. Paralēli Grīns sāka rakstīt vēsturiskos romānus. 1939. gadā atsāka dienestu Latvijas armijā, pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā, Aleksandrs Grīns tika nosūtīts uz Litenes nometni, kur 1941. gada 14. jūnijā tika apcietināts. Viņu pārveda uz Rīgu un pratināja čekā, 24./25. jūnija naktī deportēja uz Krievijas PFSR, kur oktobrī viņu notiesāja uz nāvi un 1941. gadā nošāva Astrahaņas cietumā.

• "Veļi" (1919)
• "Iz leitnanta Vanaga dienasgrāmatas" (1920)
• "Krustneša gaitas" (1921)
• "Pieviltā vīra atriebšanas" un citas noveles" (1922)
• "Vadonis skuķkopībā. I daļa..." (ar pseidonīmu Homo Grisinbergensis, 1925)
• "Septiņi un viens" (stāstu krājums, 1926)
• "Likteņa varā" (stāstu krājums, 1928)
• "Nameja gredzens" (1928—1931) (tulkojums lietuviešu valodā "Nameisio žiedas", Šiauliai, 2020, tulk. Dzintra Elga Irbīte-Staniuliene)
• "Dvēseļu putenis" I daļa (1933)
• "Debesu ugunis" (nepabeigts, 1934)
• "Dvēseļu putenis" II daļa (1934)
• "Tobago" (1934)
• "Pelēkais jātnieks" (1937)
• "Meža bērni" (1938)
• Triloģijas "Saderinātie" I daļa "Pelēkais jātnieks" (1938)
• Triloģijas "Saderinātie" II daļa "Sarkanais jātnieks" (1938)
• "Trīs vanagi" (1938)
• "Latvijas Vēsture" (1938)
• Diloģijas "Zemes atjaunotāji" I daļa "Meža bērni" (1939)
• Diloģijas "Zemes atjaunotāji" II daļa "Atdzimusī cilts" (1939)
• Triloģijas "Saderinātie" III daļa "Melnais jātnieks" (1940)
• "Pārnākšana" (1941)

(skat. periodika.lndb.lv)

• Veļi un varoņi Arhivēts 2019. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē. (Latvis № 2122, 11.11.1928, 10. lpp.)

• V šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (1930)
• IV šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (1934)
• III šķiras Viestura ordenis (1938)
• Kultūras fonda godalga (1938)

Ēriks Jēkabsons: Aleksandra Grīna dzīves nezināmās lappuses. "Tēvijas Sargs" № 8/2005, 28.–29. lpp.

• Aleksandra Grīna grāmatas Latvijas Nacionālajā Digitālajā Bibliotēkā