2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV

Četras teroristu pašnāvnieku grupas (katrā no tām bija viens vai vairāki trenēti piloti), kopumā 19 Al-Qaida teroristi, nolaupīja četras pasažieru lidmašīnas un izmantoja tās kā ieroci pret civiliem un militāriem objektiem ASV, lidojumā taranējot šos objektus. Divas no nolaupītajām lidmašīnām (United Airlines reiss 175 un American Airlines reiss 11) ar aptuveni 18 minūšu intervālu ietriecās Pasaules tirdzniecības centra dvīņu torņos, Ņujorkā, kas drīz pēc trieciena sabruka. Bojā gāja 2606 cilvēki, kas tobrīd atradās ēkās. American Airlines reisa 77 lidmašīna ietriecās Pentagona ēkā, Virdžīnijā, izraisot vispārēju eksploziju un degšanu. Ceturtā nolaupītā lidmašīna, aviokompānijas United Airlines reiss 93 tika mērķtiecīgi virzīta uz Vašingtonu, bet nokrita netālu no Šenksvilas pilsētiņas Pensilvānijas štatā.

Vašingtonā tika evakuēts Baltais nams un citas valdības ēkas. Ņujorkā valdīja haoss. ASV gaisa telpa tika pilnīgi slēgta lidojumiem. ASV Bruņotajos spēkos tika pasludināta kaujas gatavība "Delta" (gatavība karam). Eventuālas agresijas atvairīšanai tika sagatavoti arī kodolspēki. ASV slēdza robežu ar Kanādu un Meksiku. NATO evakuēja galveno mītni Briselē. Izraēla evakuēja savas diplomātiskās pārstāvniecības ārvalstīs.

ASV valdība jau nākamajā dienā par šo terora aktu organizēšanu apsūdzēja Osamu bin Ladenu, uzskatot, ka, dzīvojot Afganistānā, viņš organizējis 11. septembra terora aktus, un viņa vadīto teroristu grupu Al-Qaida. Pierādījumus, kas lika uzskatīt tieši Al-Qaida par šī terora akta īstenotājiem, ASV valdība neatklāja, jo to lielākā daļa esot slepena un skarot izlūkdienestu darbu. 28. septembrī FIB nāca klajā ar paziņojumu, ka beidzot ir konstatētas visu 19 teroristu personības, un vismaz 3 no tiem esot bijusi saistība ar Al-Qaida.^[1] Virkne neskaidrību un pretrunu notikumu skaidrojumā ir radījušas plašas diskusijas un sazvērestības teorijas par šo tēmu.

 

Galvenais organizētājs, iespējams, bija Hālids Šeihs Muhameds (Khalid Sheikh Mohammed) — arestēts Pakistānā 2003. gada 1. martā, ieslodzīts Gvantanamo cietumā. 2008. gada decembrī Halids Šeihs Muhameds paziņoja, ka vēlas atzīt savu vainu. Kopā ar viņu bija apsūdzēti jemenietis Ramzi bin Šibhs (Ramzi Binalshibh), kurš it kā bijis uzbrukumu koordinators, taču nav varējis iegūt ASV vīzu un akcijā nav piedalījies, Saūda Arābijas iedzīvotājs Mustafa Ahmeds Havzavi, kurš bijis viens no diviem terora akta finansētājiem, un Halida Šeiha radinieks Ali Abdel Azizs Ali.^[2]

Kopā terora aktā piedalījās 19 teroristi, no kuriem 15 bija Saūda Arābijas, 2 — Apvienoto Arābu Emirātu, 1 — Ēģiptes un 1 — Libānas pilsonis. 14. septembrī, izmantojot aviobiļešu reģistru, bija noskaidrotas jau 18 teroristu personas.

• American Airlines reiss 11: Muhammeds Atā (محمد عطا, Muḥammad ‘Aṭā), Satāms as Sukāmī (سطام السقامي‎, Saṭām as-Suqāmī), Valīds eš Šehrī (وليد الشهري‎, Walīd ash-Shehrī), Vaīls eš Šehrī (وائل الشهري‎, Wāīl ash-Shehrī), Abdelazīzs el Umerī (عبد العزيز العمري‎, ʿAbd al-ʿAzīz al-ʿUmarī)
• United Airlines reiss 175: Mervāns eš Šehī (مروان الشحي‎, Marwān ash-Sheḥḥī), Fājezs Benīhammeds (فايز بني حمد‎, Fāyaz Banī Ḥammad), Muhands eš Šehrī (مهند الشهري‎, Muhand ash-Shehrī), Hamza el Gāmdī (حمزة الغامدي‎, Ḥamzah al-Ghāmdī), Ahmeds el Gāmdī (احمد الغامدي‎, Aḥmad al-Ghāmdī)
• American Airlines reiss 77: Hānī Handžūrs (هاني حنجور‎, Hānī Ḥanjūr), Hālids el Mihdārs (خالد المحضار‎, Khālid al-Miḥḍār), Mādžeds Mūkads (ماجد مشعان موقد‎, Mājad Mūqad), Nevāfs el Hāzmī (نواف الحازمي‎, Nawāf al-Ḥāzmī), Sālems el Hāzmī (سالم الحازمي‎, Sālam al-Ḥāzmī)
• United Airlines reiss 93: Zijāds Džerra (زياد جراح‎, Ziyād Samīr Jarrāḥ), Ahmeds en Nāmī (أحمد بن عبد الله النعمي, Aḥmad an-Nāmī), Saīds el Gāmdī (سعيد الغامدي‎, Sa‘īd al-Ghāmdī), Ahmeds el Haznāvī (احمد الحزناوي‎, Aḥmad al-Ḥaznāwī).

 

Pamatraksts: ASV karš Afganistānā

ASV prezidents Džordžs Bušs paziņoja: "Mēs atradīsim tos, kas to izdarīja... Mēs viņiem liksim bēgt un sauksim pie atbildības..." 85% amerikāņu atbalstīja domu dot triecienu valstij, kas sniegtu teroristiem patvērumu. ASV Kongresa Pārstāvju palāta ar lielu balsu vairākumu atbalstīja Senāta rezolūciju, kas prezidentam piešķir pilnvaras "piemērot spēku, lai atrastu un sodītu terora aktu rīkotājus". Džordžs Bušs nevilcinājās mobilizēt 50 tūkstošus rezervistu, bet prezidenta reitings, kas pirms 11. septembra bija zem 50% robežas, divās nedēļās pacēlās līdz 90% atbalstītāju, sasniedzot rekordu ASV vēsturē.^[3]

NATO sabiedrotie aktivizēja alianses Statūtu 5. pantu.

No ASV nedraudzīgajiem spēkiem pirmie reaģēja kustība "Islāma džihāds", kuras pārstāvis paziņoja, ka uzbrukumi ir rezultāts ASV īstenotajai politikai Tuvajos Austrumos.

16. septembrī Persijas līča sadarbības padomes dalībvalstis — Bahreina, Kuveita, Omāna, Saūda Arābija un Apvienotie Arābu Emirāti, — paziņoja, ka ir gatavas aktīvi atbalstīt Vašingtonu cīņā pret terorismu.

2001. gada 5. septembrī, tikai pāris dienu pirms teroristu uzbrukumiem, kas satricināja pasauli, deputāti pieņēma rezolūciju, kurā ietverti vairāki ieteikumi par Eiropas Savienības lomu terorisma apkarošanā. Deputāti pieprasīja, lai Padome ievieš Eiropas aresta orderi, kas palīdzētu apkarot terorismu, un pieprasīja izstrādāt ES definīciju terora aktiem, kā arī noteikt vispārpieņemtas soda sankcijas par terorismu. Parlaments uzskatīja, ka oficiālās izdošanas procedūras būtu jāatceļ un dalībvalstīm būtu jāatzīst citu dalībvalstu lēmumi par teroristu pārkāpumiem. EP deputāti arī aicināja ES dalībvalstis pieņemt standarta kompensācijas pasākumus teroristu noziegumu upuriem. Uzreiz pēc 2001. gada 11. septembra Eiropas Komisija sakopoja spēkus terorisma apkarošanai. 2001. gada 1. oktobrī Eiropas Komisija ierosināja iesaldēt līdzekļus 27 privātpersonām un organizācijām, kuras turēja aizdomās par dalību uzbrukumu organizēšanā.

ASV sabiedrībai "dvīņu torņi" bija viens no valsts simboliem un to sagraušana ievērojami mainīja amerikāņu skatījumu uz pasauli, iznīcinot līdzšinējos priekšstatus par šīs lielvaras varenību un neievainojamību. Pēc šī terora akta amerikāņi pat sāka simbolisku laika skaitīšanu: pirms un pēc 11. septembra. Lai finansētu "karu pret terorismu", ASV nodokļu maksātāji piekrituši ievērojami palielināt militāros izdevumus. Pentagona budžets 2000. gadā bija aptuveni 290 miljardi dolāru, bet pašlaik tas sasniedzis jau 440 miljardus dolāru (turklāt vēl papildus 120 miljardi tiek piešķirti militāro operāciju finansēšanai Irākā un Afganistānā). ASV amatpersonas informē, ka pasaulē kopš 11. septembra apcietināts vairāk nekā 4000 cilvēku, kas tiek turēti aizdomās par terorismu.^[4]

Šie notikumi kalpoja par galveno pavērsiena punktu Rietumu pretterorisma politikas attīstībā un dažādu valstu un starptautisko organizāciju darbībā. Kopumā mainījās ASV ārpolitika: tā vēl vairāk tika realizēta no spēka pozīcijām. Turpmākajos gados pamatojoties uz terorisma apkarošanu, ASV vadītā koalīcija veica iebrukumu Afganistānā un Irākā pat bez ANO mandāta. Lidostās tika ieviestas papildu kontroles un ierobežojumi. Līdzīgi terora akti tika veikti arī Eiropā: 2004. gada 11. martā Madridē un 2005. gada 7. jūlijā Londonā. Pēc šiem terora aktiem attieksme pret musulmaņiem un imigrantiem ir kļuvusi neiecietīgāka ne tikai ASV, bet arī citās pasaules valstīs.

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• National Commission on Terrorist Attacks Upon the United States
• The September 11 Digital Archive
• September 11, 2001, Documentary Project