1988. gads Latvijā

Pasaulē:	1985 1986 1987 - 1988 - 1989 1990 1991
Latvijā:	1985 1986 1987 - 1988 - 1989 1990 1991
Laikapstākļi:	1985 1986 1987 - 1988 - 1989 1990 1991
Sportā:	1985 1986 1987 - 1988 - 1989 1990 1991
Kino:	1985 1986 1987 - 1988 - 1989 1990 1991

Šajā lapā ir apkopoti 1988. gada notikumi Latvijas teritorijā. Tā atradās PSRS sastāvā kā Latvijas PSR.

Notikumi

Janvāris

9. janvāris — sāka iznākt laikraksts "Lauku Avīze" (tagad "Latvijas Avīze").^[1]
31. janvāris — tika demonstrēts pirmais raidījums Latvijas Televīzijas programmai "Labvakar", kurā pirmoreiz tiešajā ēterā tika runāts par daudziem agrāk aizliegtiem tematiem.

Februāris

22. februāris — ziemas olimpiskajās spēlēs Kalgari Jānis Ķipurs izcīnīja zelta medaļu bobslejā divniekos.
28. februāris — ziemas olimpiskajās spēlēs Jānis Ķipurs, Guntis Osis, Juris Tone un Vladimirs Kozlovs izcīnīja bronzas medaļu bobslejā četriniekā.

Marts

23. marts — Rakstnieku savienība izveidoja Staļinisma ļaundarību apzināšanas komisiju ar priekšsēdētāju Jāni Stradiņu.^[2]
25. marts — Latvijas padomju varas iestādes deva atļauju piemiņas pasākuma rīkošanai, atceroties 1949. gada 25. marta deportāciju upurus.

Aprīlis

15. aprīlis — oficiāli tika atļauta Līgo svētku svinēšana, 24. jūnijs noteikts par brīvdienu.
24. aprīlis — notika pirmais skaistuma konkurss pēckara gados — "Miss Rīga". Konkursā uzvarēja Sintija Jenerte.
27. aprīlis — Arkādijas parkā pulcējās 10 000 cilvēku, lai piedalītos Vides aizsardzības kluba organizētajā demonstrācijā un mītiņā pret metro būvi Rīgā.

Maijs

5. maijs — pirmo reizi pēckara Latvijā atskaņoja Lūcijas Garūtas kantāti "Dievs, Tava zeme deg".

Jūnijs

1.—2. jūnijs — notika Latvijas Rakstnieku savienības valdes paplašinātais plēnums ar citu radošo savienību vadītāju un ekspertu piedalīšanos. Mavriks Vulfsons paziņoja, ka 1940. gadā Latvijā nav notikusi sociālistiskā revolūcija.
14. jūnijs — pirmo reizi Latvijas pēckara vēsturē demonstrācijas laikā grupas Helsinki-86 biedrs Konstantīns Pupurs cauri visai Rīgai, no Brīvības pieminekļa līdz Brāļu Kapiem, iznesa Latvijas sarkanbaltsarkano karogu. Notika arī mītiņš pie Kongresu nama.^[3]
18. jūnijs — LKP CK plēnums pieņēma lēmumu Par politisko situāciju republikā, kurā teikts, ka Rakstnieku savienības valdes paplašinātajā plēnumā "netika pienācīgi ievērotas visu republikas sociālo grupu un nacionalitāšu intereses," bet "... vēsturisko notikumu subjektīviskie traktējumi, ko neatbildīgi uztvēruši daži masu informācijas līdzekļi, dezorientē sabiedrisko domu un kalpo par platformu nacionālistiski noskaņoto elementu konsolidācijai.".

Jūlijs

8. jūlijs — notika pirmā publiskā vēsturnieku diskusija par 1940. gada notikumiem Latvijā.
10. jūlijs — Rīgā Arkādijas parkā notika Latvijas Nacionālās neatkarības kustības (LNNK) dibināšanas sapulce.
10.—17. jūlijs — notika folkloras festivāls BALTICA Rīgā. Gājiena priekšgalā Dainis Stalts pirmo reizi nesa sarkanbaltsarkano neatkarīgās Latvijas karogu starptautiskā sarīkojumā.
28. jūlijs — darbu sāka Augstākās Padomes darba grupa par nacionālo simboliku.

Demonstrācija pie Brīvības pieminekļa 23. augustā, sakarā ar PSRS-Vācijas pakta parakstīšanu

Augusts

23. augusts — Rīgas Sporta manēžā notika Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes rokoperas "Lāčplēsis" pirmizrāde. Izrādi noskatīties bija atnākuši 4000 skatītāju.

Septembris

1. septembris — Latvijā viesojās norvēģu zinātnieks un ceļotājs Tūrs Heijerdāls.
16. septembris — tika atjaunota Latvijas Ārstu biedrības darbība.
23. septembris — sākās pirmais starptautiskais kinoforums "Arsenāls". Forums ilga līdz 1. oktobrim.
29. septembris — Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs pieņēma dekrētu, kas atļāva tautas, darba un ģimenes svētkos, piemiņas dienās, kultūras un masu pasākumos lietot sarkanbaltsarkano karogu un izmantot tradicionālos kultūrvēsturiskos simbolus — auseklīti, saulīti un citus.
30. septembris — vasaras olimpiādes spēlēs Seulā, basketbolists Igors Miglinieks PSRS basketbola izlases sastāvā izcīnīja olimpisko zelta medaļu.

Oktobris

4. oktobris — Jānis Vagris tika iecelts par Latvijas Komunistiskās partijas pirmo sekretāru, nomainot šajā amatā Borisu Pugo.
6. oktobris — LPSR Augstākā padome (AP) pieņēma virkni vēsturisku lēmumu — latviešu valodai tika piešķirts valsts valodas statusu, par AP Prezidija priekšsēdētāju tika ievēlēts Anatolijs Gorbunovs, bet par LPSR Ministru Padomes priekšsēdētāju kļuva Vilnis Edvīns Bresis.
7. oktobris — atmodai pieņemoties spēkā, Mežaparkā notika plaša Tautas manifestācija ar sarkanbaltsarkanajiem karogiem. Dienu vēlāk sākas Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongress.
8.—9. oktobris — notika Latvijas Tautas frontes (LTF) pirmais kongress, kurā par LTF vadītāju kļuva publicists Dainis Īvāns. LTF bija visplašākā tautas kustība Latvijas vēsturē. Tajā iekļāvās un aktīvi darbojās ap 230 000 latviešu un citu tautību pārstāvju. Ar plašo tautas līdzdalību, uzdrīkstēšanos un nevardarbīgo pretestības raksturu LTF ir unikāla parādība arī globālā mērogā. Tautas plašā līdzdalība, parlamentārais un nevardarbīgais cīņas ceļš, labvēlīgie ārējie apstākļi ļāva LTF galveno mērķi — neatkarības atjaunošanu — sasniegt relatīvi īsā laika sprīdī un ievērojami paātrināt Latvijas integrāciju Eiropas demokrātiskajā telpā.
13. oktobris — Latvijas PSR Prokuratūra sāka izmeklēšanu par Latvijas armijas virsnieku nogalināšanu Litenē 1941. gadā.

Novembris

4. novembris — Latvijas Vēstures muzejā atklāja izstādi "Latvijas starp diviem pasaules kariem".
8. novembris — notika Latvijas Tautas frontes, Igaunijas Tautas frontes un Lietuvas pārbūves kustības "Sajūdis" valžu pārstāvju pirmā tikšanās Rīgā.
11. novembris — notika tautas manifestācija Daugavmalā, pirmo reizi pēckara gados atzīmējot Lāčplēša dienu. Ēvalds Valters un Alberts Bels Rīgas pils Svētā Gara tornī paceļ nacionālo, sarkanbaltsarkano karogu.
13. novembris — notika PSKP Politbiroja locekļa Vadima Medvedeva vizīte Rīgā. Interfrontiski noskaņotie spēki guva atbalstu.
18. novembris — pirmo reizi kopš 1939. gada pie Brīvības pieminekļa tika svinēta Latvijas Republikas proklamēšanas diena. Šis bija pirmais 18. novembris, kuru varas iestādes necentās apkarot.
19. novembris — tika atjaunota Latvijas Olimpiskā komiteja.
22. novembris — LPSR AP sesija atteicās izskatīt jautājumu par Latvijas suverenitāti.
27. novembris — tika nodibināta Latvijas Zinātnieku savienība.

Decembris

3. decembris — tika dibināta Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija.
7. decembris — Armēnijā notika postoša zemestrīce, glābšanas darbos un postījumu seku likvidēšanā piedalījās arī daudzi cilvēki no Latvijas.^[4] Sākās palīdzības vākšana zemestrīcē cietušajiem.
10.—11. decembris — notika Latvijas PSR Tautu forums — diskusija par tautību kulturāli nacionālo autonomiju, kurā mazākumtautību pārstāvji atbalsta latviešu tautas centienus.
16. decembris — iznāca Latvijas Tautas frontes laikraksta "Atmoda" pirmais numurs.
17. decembris - LPSR ZA telpās tiek dibināta Latvijas Juristu biedrība. Vēlākos gados šī sabiedriskā organizācija tika novērtēta kā otra nozīmīgākā aiz Latvijas Tautas Frontes Atmodas laikā.

Kultūra

Mākslas filmas

"Par mīlestību pašreiz nerunāsim" (režisors Varis Brasla)
"Viktorija" (režisors Oļģerts Dunkers)
"Zīlēšana uz jēra lāpstiņas" (režisore Ada Neretniece)
"Viss kārtībā" (režisors Oļegs Rozenbergs)
"Sižeta pagrieziens" (režisors Pēteris Krilovs)
"Māja bez izejas" (režisore Dzidra Ritenberga)

Dzimuši

13. janvāris — Artjoms Rudņevs, futbolists
15. janvāris — Aija Jurjāne, basketboliste
19. janvāris — Aleksandrs Cauņa, futbolists
21. janvāris — Rolands Freimanis, basketbolists
24. janvāris — Jevgēņijs Kazura, futbolists
12. februāris — Nauris Brikmanis, mūziķis, aktieris un televīzijas raidījumu vadītājs
14. februāris — Andris Džeriņš, hokejists
16. februāris — Oskars Melbārdis, bobslejists
18. februāris — Jevgēņijs Kosmačovs, futbolists
10. marts — Edgars Gauračs, futbolists
24. marts — Aiga Grabuste, vieglatlēte
9. aprīlis — Oskars Cibuļskis, hokejists
21. aprīlis — Edžus Treimanis, BMX riteņbraucējs
5. maijs — Kristīne Buša, šķēpmetēja
18. maijs — Kaspars Daugaviņš, hokejists
27. maijs — Andrejs Rastorgujevs, biatlonists
4. jūlijs — Oskars Gudramovičs, kamaniņu braucējs
8. jūlijs — Dārta Daneviča, aktrise un modele
20. jūlijs:
- Einārs Lansmanis, kalnu slēpotājs
- Raivis Mežis šķēpmetējs
25. jūlijs — Artūrs Kulda, hokejists
16. oktobris — Igors Tarasovs, futbolists
15. decembris — Pēteris Kalniņš, kamaniņu braucējs

Miruši

13. janvāris — Viktors Arājs, kara noziedznieks (dzimis 1910. gadā)
6. aprīlis — Gunārs Astra, Latvijas brīvības cīnītājs, PSRS disidents (dzimis 1931. gadā)
11. februāris — Aleksandrs Blaus, Sarkanās armijas virsnieks (dzimis 1912. gadā)
22. jūnijs — Lūcija Baumane, aktrise (dzimusi 1905. gadā)
2. decembris — Uldis Koškins, aktieris, teātra režisors (dzimis 1914. gadā)

Skatīt arī

Atsauces

↑ Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 768. lpp.
↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 15. maijā. Skatīts: 2009. gada 13. aprīlī.
↑ 1988.gada notikumiem veltītajā piemiņas gājienā uz Brāļu kapiem devās aptuveni simts cilvēku, delfi.lv, 14.06.2011.
↑ Notikumu saraksts, kuru varam papildināt katru dienu...., latvija20gadsimts.lv

Ārējās saites

Video

Rīgas centrs un Purvciems 1988. gada maijā, youtube.com

[1] Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 768. lpp.

[2] «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 15. maijā. Skatīts: 2009. gada 13. aprīlī.

[3] 1988.gada notikumiem veltītajā piemiņas gājienā uz Brāļu kapiem devās aptuveni simts cilvēku, delfi.lv, 14.06.2011.

[4] Notikumu saraksts, kuru varam papildināt katru dienu...., latvija20gadsimts.lv

[1]

[2]

[3]

[4]

Pasaulē:	1985 1986 1987 - 1988 - 1989 1990 1991
Latvijā:	1985 1986 1987 - 1988 - 1989 1990 1991
Laikapstākļi:	1985 1986 1987 - 1988 - 1989 1990 1991
Sportā:	1985 1986 1987 - 1988 - 1989 1990 1991
Kino:	1985 1986 1987 - 1988 - 1989 1990 1991