1931. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1931. gada notikumi Latvijā.

Notikumi

Rīgā tika rīkoti zemnieku svētki.
Latvijā uzplauka laulību šķiršanu bizness, kurš pievilināja daudzus ārzemniekus. Par pamatu tika ņemts Latvijas likuma 50. pants, kurš noteica, ka laulība var būt šķirta, ja laulātais pāris atsevišķi dzīvo vismaz 3 gadus — bez papildus pierādījumiem. 1931. gadā tika šķirtas 398 laulības.
tika nodibināta moderna skaņuplašu kompānija Bellacord Electro.
par Zaļenieku pagasta līdzekļiem tika pabeigta Abgunstes muižas kungu mājas būvniecība (uzsākta 1908. gadā) un tajā tika iekārtota skola.

20. februāris — Saeimā tika iesniegts likumprojekts Doma baznīcas īpašuma tiesību izmaiņai un tas paredzēja, ka Doma baznīca nonāks Latvijas valsts īpašumā. Likumprojekts izraisīja asus strīdus starp latviešiem un baltvāciešiem, kā arī saasināja Latvijas un Vācijas starpvalstu attiecības.

23. aprīlis — Daugavā sākās stipri pavasara pali, maksimumu sasniedzot 1. maijā.^[1]

20.—22. jūnijs — notika VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, kuros piedalījās 280 kori un 12 000 dalībnieki. Kopkoncerti skanēja īpaši svētkiem uzceltajā brīvdabas estrādē Rīgas esplanādē.

2. augusts — atklāj Pārogres pieturas punktu.
8. augusts — 2 vilcienu sadursmē Jūrmalā par vienīgo upuri kļūst Biruta Skujeniece, aktrise un dzejniece.
10.—12. augusts — notika kandidātu sarakstu pieņemšana 4. Saeimas vēlēšanām.^[2]

5.—6. septembris — notika tautas nobalsošana par likumprojektu "Likums par Māras baznīcu". Tautas nobalsošanā piedalījās 390 883 vēlētāji. Lai arī tautas nobalsošanā trūka kvoruma, gandrīz visi jeb 380 740 vēlētāji pauda atbalstu likumprojektam. Tāpēc Saeima šo likumprojektu tomēr pieņēma.^[2]

3.—4. oktobris — notika 4. Saeimas vēlēšanas, un tajās vēlētāju aktivitāte bija 80,04 procenti.^[2]

3. novembris — notika 4. Saeimas pirmā sēde, un Ministru prezidents Kārlis Ulmanis paziņoja par 3. Saeimas pilnvaru, kā arī par savu pilnvaru izbeigšanos.^[2]
6. novembris — divas Latvijas jūras spēku Henkel HE5a lidmašīnas ietriecās viens otrā 300 metru augstumā virs Liepājas. 6 gāja bojā negadījumā. ^[3]

19. janvāris — Alnis Zaķis, mūziķis (miris 2012. gadā)
10. februāris — Laris Strunke, gleznotājs (miris 2020. gadā)
5. marts — Ints Cālītis, latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks (miris 2023. gadā)
28. aprīlis — Jānis Volkolākovs, ārsts, sirds ķirurgs, pasniedzējs (miris 2020. gadā)
23. maijs — Gunārs Cilinskis, aktieris, režisors (miris 1992. gadā)
25. maijs — Viesturs Gredzens, lauksaimnieks, politiķis (miris 2010. gadā)
29. maijs — Baiba Bičole, dzejniece (mirusi 2021. gadā)
31. maijs — Vizma Belševica, dzejniece, rakstniece un tulkotāja (mirusi 2005. gadā)
1. jūlijs — Ainārs Eglons Leja, modernās pieccīņas treneris (miris 2023. gadā)
19. jūlijs — Gunārs Piesis, latviešu kinorežisors un kinoscenārists (miris 1996. gadā)
6. augusts — Emīls Braunbergs, mākslinieks, ķirurgs (miris 2018. gadā)
22. oktobris — Gunārs Astra, brīvības cīnītājs (miris 1988. gadā)
5. decembris — Ilmārs Dzenis, trimdas latviešu dziedātājs
6. decembris — Viktors Hausmanis, literatūras un teātra zinātnieks (miris 2023. gadā)
30. decembris — Oļģerts Hehts, basketbolists (miris 2016. gadā)

13. janvāris — Kārlis Balodis, ekonomists (dzimis 1864. gadā)
28. aprīlis — Žanis Smiltnieks, tēlnieks (dzimis 1893. gadā)
17. jūlijs — Ērihs Lauberts, aktieris, režisors (dzimis 1878. gadā)
8. augusts — Biruta Skujeniece, aktrise, režisore, dzejniece (dzimusi 1888. gadā)
15. septembris — Pēteris Rudzītis, aktieris (dzimis 1879. gadā)
8. novembris — Kristaps Koškins, aktieris, režisors, teātra darbinieks (dzimis 1875. gadā)
3. decembris — Gustavs Mangulis, Latvijas armijas pulkvedis (dzimis 1879. gadā)
22. decembris — Jēkabs Janševskis, rakstnieks, žurnālists, skolotājs (dzimis 1865. gadā)

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.