Čigānu valoda
Čigānu valoda (romani ćhib), arī romu valoda, ir indoeiropiešu valodu saimes indoirāņu valodu atzara valoda, ko lieto čigānu diasporai piederīgie iedzīvotāji visā pasaulē.
| Čigānu valoda romani ćhib | ||
|---|---|---|
| : | 
| |
| Valodu lieto: | Centrālajā un Austrumeiropā un čigānu diasporā | |
| Pratēju skaits: | 2,5 miljoni | |
| Valodu saime: | Indoeiropiešu Indoirāņu Indoāriešu Čigānu valoda | |
| Oficiālais statuss | ||
| Oficiālā valoda: | Nav oficiāla valoda | |
| Regulators: | ||
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | nav | |
| ISO 639-2: | rom | |
| ISO 639-3: | rom | |
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Saskaņā ar Ethnologue datiem, septiņas dažādas čigānu valodas variācijas ir pietiekami atšķirīgas, lai tās varētu tikt uzskatītas par atsevišķām valodām. Čigānu valoda nevienā no pasaules valstīm nav kā valsts oficiālā valoda, taču Vācijā tai ir minoritātes valodas statuss.[1] Čigānu valodas pratēju skaits tiek lēsts ap 2,5 miljoniem.
Rakstība
labot šo sadaļuČigāni parasti lieto to tautu rakstību, kuru vidū viņi dzīvo.
Latīņu
labot šo sadaļuBijušajā Dienvidslāvijā izmantoja latīņu alfabētu: A a, Ä ä, B b, C c, Č č, Kj kj, D d, Gj gj, Dž dž dž, E e, F f, G g, H h, X x, I i, J j, K k, L l, Lj lj, M m, N n, Nj nj, O o, P p, Q q, R r, S s, Š š, T t, U u, V v, Z z, Ž ž. Šis ir alfabēts, ko izmanto "kopējā romu valodas" projektā.
Kirilica
labot šo sadaļu20. gadsimta 20. un 30. gados PSRS tika mēģināts izveidot literāru romu valodu, ko noteica agrīnās Padomju Savienības nacionālā politika, kas centās atbalstīt mazo tautu kultūru. Par pamatu tika izmantota krievu romu etniskās grupas valoda, papildinot to ar literārajiem aizguvumiem no citiem dialektiem. Domājams, ka šāda izvēle tika izdarīta tāpēc, ka krievu čigāni, no kuriem daudziem bija pamatizglītība un kuri bija vairāk pakļauti boļševistiskajai ideoloģijai, bija asimilējušies visvairāk. Saskaņā ar boļševiku politiku pirmsrevolūcijas laikā apspiesto mazo tautu kultūrai līdz ar jaunās varas iestāšanos bija jākļūst sociālistiskai pēc satura, saglabājot nacionālo formu. Marksisma-ļeņinisma literatūras, Ļeņina un vēlāk Staļina runu un partijas rezolūciju tulkojumi tika izdoti jaunajā literārajā romu valodā un nosūtīti uz kolhoziem. Tika publicēts arī daudz oriģinālliteratūras, kas sākotnēji bija rakstīta romu valodā. Tomēr kopumā šīs darbības mērogs bija nenozīmīgs.
PSRS romi kopš 1927. gada lietoja alfabētu, kura pamatā bija krievu alfabēts, pievienojot burtu Ґ ґ un bez Щ щ un ъ (krievu romu dialekts).
Krievu čigānu dialekta alfabēts:
| А а | Б б | В в | Г г | Ґ ґ | Д д | Е е | Ё ё | Ж ж | З з | И и | Й й | К к | Л л | М м | Н н |
| О о | П п | Р р | С с | Т т | У у | Ф ф | Х х | Ц ц | Ч ч | Ш ш | Ы ы | Ь ь | Э э | Ю ю | Я я |
Dēvanāgarī
labot šo sadaļuRomu valodas rakstīšanai tiek mēģināts izmantot uz dēvanāgarī balstītu rakstību. Tās piekritēji uzskata, ka šī rakstība ir vispiemērotākā indiešu valodu, tostarp romu valodas, fonēmu sastāvam un tipoloģijai. Konkrēti, devanagari jau agrāk tika izmantots kā alternatīvs rakstības veids romu Vikipēdijā. Tajā pašā laikā daudzi pratēji uzskata, ka dēvanāgarī rakstības izmantošana ir mākslīga un praktiski neērta.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «"Regional- und Minderheitensprachen", Federal Ministry of the Interior, Berlin, 2008 (in German)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 3. aprīlī. Skatīts: 2011. gada 3. decembrī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
| Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |