Čārlzs Ebots
Čārlzs Grīlijs Ebots (angļu: Charles Greeley Abbot, dzimis 1872. gada 31. maijā, miris 1973. gada 17. decembrī) bija ASV astrofiziķis, astronoms un speciālists par Saules fizikālo dabu. Viņš meklēja veidus, kā izmantot Saules doto enerģiju.
Ebots pabeidza Masačūsetsas tehnoloģisko institūtu. No 1907. gada līdz 1944. gadam viņš bija Smitsonas astrofizikālās observatorijas (angļu: Smithsonian Astrophysical Observatory) direktors, bet no 1924. gada līdz 1944. gadam Smitsona institūta sekretārs.
Ebots kā zinātnieks strādāja pie Saules radiācijas, pētīja Saules un zvaigžņu doto gaismu. Ebots ir izpētījis Saules spektra infrasarkano daļu. Ebots 1953. gadā nonāca pie slēdziena, ka Saules starojuma izmaiņas ietekmē laikapstākļus uz Zemes.
Viņa vārds nosaukts arī krāteris uz Mēness virsmas — Ebota krāteris.
Ārējās saites
labot šo sadaļuVikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Čārlzs Ebots.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Astronomu biogrāfiskās enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
| Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |