Krišjāņa Valdemāra Rīgas jūrskola

Krišjāņa Valdemāra Rīgas jūrskola bija viena no Latvijas jūrskolām, kas no 1922. līdz 1941. gadam atradās Jūrnieku namā Kuģu ielā 25.

1789. gadā nodibināja Rīgas Navigācijas skolu, 1805. gadā to pievienoja kā nodaļu Rīgas 2. apriņķa skolai, bet 1820. gadā slēdza. 1839. gadā kapteinis D. H. Foss Rīgā nodibināja privātu jūrniecības skolu matrožu sagatavošanai, 1844. gadā to savā pārziņā pārņēma Rīgas biržas komiteja, ar kuras palīdzību uzcēla jaunu jūrskolas ēku Klīversalā.

1867. gadā Krievijas Impērijas Senāts pieņēma K. Valdemāra izstrādāto likumu par kuģniecības skolām, kas nodrošināja jauna tipa jūrskolu atvēršanu visā impērijā. 1876. gadā Rīnūžos pēc Krievijas Impērijas jūrniecības attīstības biedrības sekretāra Krišjāņa Valdemāra ierosinājuma nodibināja Mangaļu jūrskolu. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā visas Latvijas jūrskolas evakuēja uz Krievijas Impērijas dienvidiem — Melnās un Azovas jūras piekrasti, kur vēlāk tās likvidēja vai pievienoja vietējām jūrskolām.

Pēc Latvijas Jūrniecības departamenta direktora Andreja Lonfelda ierosmes 1920. gada 28. novembrī Rīgā atvēra četrgadīgu Krišjāņa Valdemāra vārdā nosaukto jūrskolu. Jūrskolas direktors bija Ernests Kalniņš (1881—1941). Otrā pasaules kara laikā jūrskolas ēku sagrāva. Latvijas PSR laikā Latvijas Kara muzeja ēkā atradās Nahimova Rīgas militārā jūrskola (krievu: Рижское Нахимовское военно-морское училище) (1946—1953).

Jūrskolas ēka celta 1884. gadā pēc arhitekta Heinriha Šēla projekta kā Rīgas Jūrnieku nams Lielās Klīversalas galā pie ieejas Āgenskalna līcī. Šajā ēkā kopš tās atklāšanas darbojusies arī Rīgas Biržas komitejas finansētā jūrskola. Jumta tornī atradās meteoroloģiskā stacija.