Palielināmais stikls

Palielināmais stikls jeb lupa (no franču: loupe) ir optiskā lēca, kas tiek izmantota, lai iegūtu kāda objekta palielinātu attēlu. Šī lēca parasti tiek piestiprināta pie roktura. Dažreiz, lai samazinātu lēcas biezumu, lupas lēca sastāv no daudzām šaurām koncentrisku gredzenu formas lēcām, kas darbojas kā viena lēca, bet ir daudz plānāka (Freneļa lēca).

Palielināmais stikls ir raksturīgs simbols detektīva žanra grāmatām un filmām, it īpaši Šerloka Holmsa romānos un ekranizējumos.

Pirmās liecības par palielināmajiem stikliem ir datējamas ar 424. gadu p. m. ē., kad Aristofāna komēdijā Νεφέλαι (Nephelai) tika izteikts joks par palielināmajiem stikliem, ar kuriem var iekurt uguni, un tos varēja nopirkt aptiekā, kā arī tika minēta Plīnija Vecākā "lēca", kas bija ar ūdeni piepildīts stikla globuss, kuru izmantoja, lai padarītu nejūtīgas brūces. Vēl ir minēts, ka Seneka Jaunākais uzskatīja, ka tādas lēcas varētu izmantot vēstuļu lasīšanai, lai arī "cik lieli ir burti vai labs apgaismojums".^[1] Savukārt Rodžers Bēkons 13. gadsimtā aprakstīja lupas īpašības.

Palielināmā stikla palielinājums ir atkarīgs no tā, kur tas atrodas starp lietotāja aci un palielināmo objektu, kā arī no kopējā attāluma starp tiem. Lielāko palielinājumu iegūst, novietojot lēcu ļoti tuvu acīm un pārvietojot aci un objektu kopā, lai iegūtu labāko fokusu. Parasti lupai fokusa attālums ir 25 cm,^{[nepieciešama atsauce]} kas atbilst 4 dioptriju optiskajam stiprumam. Šādai lupai palielinājums būs "2×", bet atkarībā no lēcas novietojuma objekts tiek palielināts no 1 līdz 2 reizēm.

Lupu var izmantot arī lai fokusētu gaismu un iegūtu siltuma enerģiju.

Palielināmais stikls ( vai U+1F50D Unikodā: 🔍) tiek bieži izmantots, lai simboliski reprezentētu spēju pietuvināt un meklēt, it īpaši interneta lapās un meklētājprogrammās.^[2][3][4]