Ateroskleroze

Ateroskleroze
Aterosklerozes progresēšana (pārspīlēta sašaurināšanās)
Specialitāte	Kardioloģija, angioloģija
Simptomi	Nav
Parasti sākās	Jaunība (pasliktinās ar vecumu)
Cēloņi	Nezināms
Riska faktori	Paaugstināts asinsspiediens, diabēts, smēķēšana, aptaukošanās, ģimenes anamnēze, neveselīgs uzturs (jo īpaši trans tauki), hronisks C vitamīna deficīts[1][2]
Profilakse	Veselīgs uzturs, vingrošana, nesmēķēšana, normāla svara uzturēšana
Medikamenti	Statīni, asinsspiediena zāles, aspirīns
Biežums	≈100% (>65 gadus veci)

Ateroskleroze (grieķu: athērē — ‘putra’ + skleroze) ir slimības arteriosklerozes modelis,^[3] kurā artērijas sieniņā attīstās anomālijas, ko sauc par plaisām. Šie bojājumi var izraisīt sašaurināšanos ateromatozās plāksnes uzkrāšanās dēļ.^[4] Sākumā parasti nav simptomu, bet, ja tie attīstās, simptomi parasti sākas ap pusmūža vecumu.^[5] Ja ateroskleroze ir smaga paveida, tā var izraisīt koronāro artēriju slimību, insultu, perifēro artēriju slimību vai nieru darbības traucējumus atkarībā no skartās artērijas.^[5]

Precīzs cēlonis nav zināms, un tiek ierosināts, ka tam ir daudz-faktoru.^[5] Riska faktori ir paaugstināts holesterīna līmenis, paaugstināts iekaisuma marķieru līmenis asinīs,^[6] augsts asinsspiediens, diabēts, smēķēšana, aptaukošanās, ģimenes anamnēze, ģenētika un neveselīgs uzturs.^[2]

Aterosklerozes plāksne (panga) sastāv no taukiem, holesterīna, kalcija un citām vielām, kas atrodamas asinīs.^[4] Artēriju sašaurināšanās ierobežo ar skābekli bagātinātu asiņu plūsmu uz ķermeņa daļām.^[4]

Diagnozi nosaka, pamatojoties uz fizikālo izmeklēšanu, elektrokardiogrammu un slodzes testu, kā arī citiem izmeklējumiem.^[7]

Profilakse parasti ietver, veselīga uztura lietošanu kura pamatā ir Vidusjūras diētas ēdieni, samazināta cukura un piesātināto tauku uzņemšana, sēdoša dzīvesveida samazināšana (regulāra kustēšanās (ik pēc 30 min līdz 1 h)), vingrošana, nesmēķēšana un normāla svara uzturēšana.^[8] Noteiktas slimības ārstēšana var ietvert zāles holesterīna līmeņa pazemināšanai, piemēram, statīnus, asinsspiediena zāles vai zāles, kas samazina asins recēšanu, piemēram, aspirīnu.^[9] Var veikt arī vairākas procedūras, piemēram, perkutānu koronāro iejaukšanos, koronāro artēriju šuntēšanu vai karotīdu endarterektomiju.^[9]

Ateroskleroze pamazām parasti rodas jau kad cilvēks ir jauns, un pasliktinās līdz ar vecumu.^[10] Gandrīz visus cilvēkus zināmā mērā skar ateroskleroze 65 gadu vecumā.^[11] Tas ir pirmais nāves un invaliditātes cēlonis attīstītajā pasaulē.^[12] Lai gan tas pirmo reizi tika aprakstīts 1575. gadā,^[13] ir pierādījumi, ka slimība radās arī cilvēkiem pirms vairāk nekā 5000 gadiem.^[13]

Aterosklerozes process nav labi izprotams. Ateroskleroze ir saistīta ar iekaisuma procesiem asinsvadu sienu endotēlija šūnās, kas saistīti ar aizturētajām zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) daļiņām.^[14][15] Šī aizture var būt pamatā esošā iekaisuma procesa cēlonis, sekas vai abi.^[16]

Plāksnes klātbūtne izraisa asinsvadu muskuļu šūnu stiepšanos, kompensējot papildu apjomu. Pēc tam endotēlija odere sabiezē, palielinot atdalīšanu starp aplikumu un lūmenu. Sabiezējums nedaudz kompensē sašaurināšanos, ko izraisa aplikuma augšana, bet turklāt tas izraisa sienas stingrību un kļūst mazāk pakļauta stiepšanai ar katru sirds sitienu.^[17]

• Rietumu diēta^[18]
• Vēdera aptaukošanās (viscerālie tauki)^[18]
• Insulīna rezistence^[18]
• Diabēts^[18]
• Dislipidēmija^[18]
• Hipertensija^[18]
• Transtauki^[18]
• Tabakas smēķēšana^[18]
• Bakteriālas infekcijas^[19]
• HIV/AIDS^[20]

• Dienvidāzijas izcelsme^[21][22]
• Lielāks vecums^[18][23]
• Ģenētiskās anomālijas^[18]
• Ģimenes vēsture^[18]
• Koronārā anatomija un zaru modelis^[24]

• Trombofilija^[25][26][27]
• Piesātinātie tauki^[18][28]
• Pārmērīgs ogļhidrātu daudzums ^[18][29]
• Paaugstināts triglicerīdu līmenis^[18]
• Sistēmisks iekaisums^[30]
• Hiperinsulinēmija^[31]
• Miega trūkums^[32]
• Gaisa piesārņojums^[33][34]
• Mazkustīgs dzīvesveids^[35]
• Saindēšanās ar arsēnu^[36]
• Alkohols^[35]
• Hronisks stress^[35]
• Hipotireoze^[37]
• Periodonta slimība^[38]