Makūrija, arī Dongola, bija viduslaiku kristiešu valsts Nīlas ielejā, Nūbijā, mūsdienu Ēģiptes dienvidos un Sudānas ziemeļos. Izveidojās 5. gadsimtā pēc Kušas valsts sairuma. Tās galvaspilsēta lielāko valsts pastāvēšanas laiku bija Senā Dongola Nīlas labajā krastā mūsdienu Sudānas Šemālījas vilajetā. 6. gadsimta vidū pieņēma kristietību. 7. gadsimta sākumā anektēja uz ziemeļiem esošo Nobatiju un sāka robežoties ar Bizantiju. 651. gadā Makūrijā iebruka islāmticigie arābi, tomēr Makūrija spēja saglabāt neatkarību. Laiku no 9. līdz 11. gadsimtam var uzskatīt par Makūrijas zelta gadsimtu. 13. un 14. gadsimtā valsts pamazām saira. To ietekmēja Mameluku sultanāta un beduīnu iebrukumi, kā arī valsts iekšējās jukas. Pēc 1365. gada no valsts bija saglabājusies neliela daļa, bet 16. gadsimta vidū Nūbiju anektēja Osmaņu impērija.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Makūrija.
