Frīdrihs fon Krūze

Šim rakstam ir vēlama infokaste vai arī esošā ir jāmaina. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā.

Frīdrihs fon Krūze (vācu: Friedrich Karl Hermann von Kruse, 1790—1866) bija vācu pedagogs un vēsturnieks. Tērbatas Universitātes profesors (1828—1853).

Dzimis 1790. gada 21. jūlijā Oldenburgā pedagoga un vēsturnieka Kristiāna Krūzes ģimenē. Mācījās Leipcijas Tomasa skolā (1803—1805), studēja teoloģiju un vēsturi Leipcigas Universitātē (1810—1813), pēc kuras beigšanas strādāja par skolotāju Līgnicas akadēmijā (Ritterakademie Liegnitz), tad Breslavas ģimnāzijā, kur izdeva savus pirmos vēstures pētījumus.

1821. gadā Krūzi ievēlēja par Halles Universitātes senās un viduslaiku vēstures un ģeogrāfijas profesoru. Šajā laikā viņš sarakstīja grāmatas "Vācu senatne" (Deutsche Altertümer) un Hellas par Seno Grieķiju, abas trīs sējumos.

1828. gadā viņu ievēlēja par Tērbatas Universitātes vispārējās un Krievijas vēstures profesoru. 1839. gadā viņš studiju nolūkos apceļoja Baltijas provinces un pievērsās Vikingu laikmeta pētījumiem (Anastasis der Waräger", 1841) un pētījumiem par seno Baltijas vēsturi pirms kristietības ieviešanas 12. un 13. gadsimtā (Necrolivonica oder Alterthümer Liv-, Esth-, und Curlands, 1842). 1841. gadā viņu iecēla dižciltīgo kārtā, 1943. gadā viņš nodibināja TU Centrālo vēstures muzeju.^[1]

1853. gadā fon Krūze pensionējās un atgriezās dzimtenē un 1864. gadā izdeva vēsturisko biogrāfiju kalendāru. Miris 1866. gada 3. augustā Leipcigā.

• Budorgis, oder das alte Schlesien vor der Einführung der christlichen Religion (Drēzdene, 1819)
• De Istri ostiis dissertatio historico-geographica (Breslava, 1820)
• Deutsche Altertümer (Halle, 1824—1829, 3 sējumos)
• Hellas, oder geographisch-antiquarische Darstellung des alten Griechenland (Leipciga, 1825—1827, 3 sējumos)
• Anastasis der Waräger oder Probe und Ankündigung zweier Werke über die Geschichte der Alterthümer der Kaiserlich Russischen Ostsee-Gouvernements Liv-, Esth- und Curland. Eggers, Reval 1841 (Digitalisat).
• Necrolivonica oder Alterthümer Liv-, Esth-, und Curlands bis zur Einführung der Christlichen Religion in den Kaiserlich-Russischen Ostsee-Gouvernements. Dorpat 1842 (Digitalisat); 2. Aufl. unter dem Titel Necrolivonica oder Geschichte und Alterthümer Liv-, Esth- und Curlands Grichischen, Römischen, Byzantinischen, Nortmannischen oder Waräger-Russischen, Fränkischen, Angelsächsischen, Anglodänischen Ursprungs. Dyk, Leipzig 1859 (Digitalisat).
• Russische Altertümer. Model, Dorpat/Leipzig 1844—1845 (Digitalisat, 1. Bericht).
• Ur-Geschichte des Esthnischen Volksstammes und der Kaiserlich Russischen Ostseeprovinzen Liv-, Esth- und Curland (Moskau 1846) (Digitalisat)
• Chronicon Nortmannorum, Wariago-Russorum nec non Danorum, Sveonum, Norwegorum inde ab a. 277 usque ad a 879. Perthes, Hamburg/Gotha 1851 (Digitalisat).
• Allgemeiner biographisch-historischer Fest-Calender für Gebildete und Gelehrte. Übersicht der Geburts- und Todesfeste sowie der Haupt-Lebensverhältnisse der hervorragendsten Personen und wichtigsten Ereignisse in Kunst, Wissenschaft, Politik und Kirche vom Mittelalter bis zur Gegenwart. Fernau, Leipzig 1864; 2. erw. Aufl. ebd. 1866; weitergeführt u. neu hg. von Max Moltke unter dem Titel Historisch-biographisches Gedenkbuch auf alle Tage des Jahres. Übersicht der Geburts- und Todestage, auch der Haupt-Lebensverhältnisse hervorragender Personen, sowie der wichtigsten Thatsachen und Ereignisse in Kunst, Wissenschaft, Politik und Kirche vom Beginn unserer Zeitrechnung bis zur Gegenwart. Matthes, Leipzig 1867 (Digitalisat).