Edvarda VII pussala
Edvarda VII pussala (angļu: Edward VII Peninsula) ir ap 350 gara un vidēji 160 km plata pussala Mērijas Bērdas Zemē Antarktīdā. Atrodas starp Rosa jūru un Rosa šelfa ledāju. Pussalas ziemeļu piekraste pieder pie Sondersa krasta un tam piekļaujas Svinbērna šelfa ledājs. Tālākais ziemeļu punkts ir Kolbeka rags. Rietumu krastu apskalo Okumas līcis. Dienvidu piekraste ar Prestruda līci pieder pie Širases krasta. Pussalas augstākais punkts ir 1174 m augstā Lagorsa smaile.
Pussalu 1902. gada 30. janvārī atklāja britu polārpētnieka Roberta Skota ekspedīcija un nosauca par Karaļa Edvarda VII Zemi (King Edward VII Land) par godu tā laika Lielbritānijas karalim Eduardam VII. Pirmo izkāpšanu krastā veica japāņa Nobu Širases ekspedīcija 1912. gadā. Pēc 20. gadsimta 30. gadu amerikāņu polārpētnieka Bērda ekspedīcijām, kas noteica, ka zemei ir pussalas raksturs, to pārdēvēja par Edvarda VII pussalu.[1]
Lielākā daļa pussalas ietilpst Jaunzēlandes pretenzijā Rosa Teritorijā.