Empedokls no Akragām (Ἐμπεδοκλῆς ὁ Ακράγας; 483.–423. gads p.m.ē.) bija Senās Grieķijas filozofs, politiķis un ārsts. Dzīvojis un darbojies sengrieķu kolonijā Akragās, Sicīlijas dienvidrietumu piekrastē. Empedokla filozofija ir balstīta uz četriem pamatelementiem: zemi, ūdeni, gaisu un uguni. Pitagoriešu skolas ietekmē atbalstījis teoriju par reinkarnāciju. Tiek uzskatīts, ka Empedokls ir pēdējais no Senās Grieķijas filozofiem, kas savus darbus rakstījis dzejā. Pēc izcelsmes aristokrāts. Viņa tēvs Metons piedalījies Akragu tirāna gāšanā. Arī Empedokls aktīvi piedalījies politikā un aizstāvējis demokrātiju. Miris ap 423. g.p.m.ē., veicot pašnāvību — ielecot Etnas vulkāna krāterī.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Empedokls.
