Denijs Halms

Denijs Halms
Denijs Halms
	; Denijs savā Brabham Climax.
Pārstāvētā valsts	Jaunzēlande
Dzimšanas datums	1936. gada 18. jūnijs
Miršanas datums	1992. gada 4. oktobrī (56 gadu vecumā)
Formula 1 karjera ()
Komandas	Brabham, McLaren
Sezonas	1965—1974
Sacīkstes	112
Čempiona tituli	1 (1967)
Uzvaras	8
Pjedestāli	33
Pole position¹	1
Ātrākie apļi	9
Pirmā sacīkste	1965. gada Monako GP
Pirmā uzvara	1967. gada Monako GP
Pēdējā uzvara	1974. gada Argentīnas GP
Pēdējā sacīkste	1974. gada ASV GP
	¹ pirmās starta vietas

Deniss Klaivs "Denijs" Halms (angļu: Denis Clive "Denny" Hulme; 1936. gada 18. jūnijs — 1992. gada 4. oktobris) bija Formula 1 pilots. Viņš izcīnīja čempiona titulu 1967. gadā ar Brabham formulu. Viņš ir arī divkārtējs Can-Am sacīkšu čempions. Viņš nomira 56 gadu vecumā braucot Bathurst 1000 sacīkstē. "Conrod" taisnē viņš piedzīvoja sirdslēkmi un, lai gan neietriecās sienā, nomira, atrodoties mašīnā.

Sacīkšu karjera

Sākums

Halms piedzima un tika uzaudzināts tabakas fermā, Jaunzēlandes dienvidos. Viņa tēvs, Alfrēds Klaivs Halms, ieguva Viktorijas krustu, cīnoties Krētā, 1941. gadā, pret vācu nacistiem. Viņš nogalināja 33 vāciešus.^[1] Nepabeidzot skolu, Denijs devās strādāt kādā garāžā. Par sakrāto naudu viņš nopirka MG TF un ar to piedalījās kalnbraukšanas sacīkstēs. Viņam bija ievērojams progress un viņš iegādājās Cooper-Climax. Halms tika izvēlēts Jaunzēlandes braucēju programmā, kuras mērķis bija nogādāt kādu jaunzēlandiešu pilotu uz Eiropas sacensībām.

Sākotnēji Eiropā Halms strādāja par austrālieša Džeka Brebema mehāniķi. Kens Tairels piedāvāja Halmam braukt viņa Formula 2 komandā, kur jaunzēlandietis uzrādīja vairākus iespaidīgus rezultātus. Brebems vēlāk piedāvāja Halmam vietu "Australian Legend's" komandā. No šādas iespējas Denijs neatteicās un komandas biedri togad čempionātā dominēja, izcīnot kopvērtējumā 1. un 2. vietu.

Formula 1

Halms bieži brauca ar Brebema "Brabham" spēkratiem ārpusčempionāta sacīkstēs, tomēr pasaules čempionātā jaunzēlandietis debitēja 1965. gadā, slavenajā Monako GP. Tā bija sezonas otrā sacīkste. Viņš finišēja astotais, taču atpalika astoņus apļus no līdera un devītās vietas īpašnieks atpalika piecpadsmit. Viņš izlaida Beļģijas GP, taču atgriezās pie Brabham stūres Francijā un palika tieši aiz goda pjedestāla, izcīnot savus pirmos punktus. Viņš aizvadīja visas atlikušās sezonas sacīkstes, neskaitot pēdējās divas. 1966. gadā Halms turpināja braukt šajā sacīkšu sērijā, tajā pašā komandā. Deviņās sacīkstēs viņš finišēja četrreiz, taču visās reizēs, kad Halms finišēja, viņš kāpa uz goda pjedestāla.

1967. gads bija vēl viens solis uz priekšu. Tikai trīs sacīkstēs viņš nekāpa uz goda pjedestāla un tādējādi apdzina savu priekšnieku Džeku Brebemu cīņā par titulu. Viņš kļuva par pirmo un, pagaidām, vienīgo Formula 1 pasaules čempionu no Jaunzēlandes.^[2] Kopš tā laika viņš visu savu F1 karjeru ir braucis tikai McLaren.

Viņa pirmā sacīkstē šajā komandā bija 1968. gadā. Pilots pievienojās savam tautietim Brūsam Maklārenam. Viņš nekad vairs neatkārtoja to sniegumu, kuru parādīja 1967. gadā. Kopvērtējumā viņš divreiz bija trešais, kopā sešas reizes uzvarēja un 1974. gads bija pēdējais viņa F1 karjerā.

Citas sacensības

No 1966. līdz 1972. gadam Halms bija piedalījies arī Can-Am sacīkstēs, divreiz izcīnot titulu (1968. un 1970. gadā). Viņš brauca vienā komandā ar savu tautieti Brūsu Maklārenu, kurš arī kļuva par divkārtēju Can-Am čempionu. 1969. gadā komanda sacīkstēs dominēja, bieži izcīnot dubultuzvaras un divreiz pat izcīnot trīskāršu uzvaru, kad visu pjedestālu aizņēma McLaren piloti (Maklārens, Halms un Dens Gērnijs, kurš vadīja rezerves M8A).^[3] Jaunzēlandietis četrreiz piedalījās Indy 500 sacīkstēs: 1967., 1968., 1969. un 1971. gadā (1970. gadā treniņbraucienos viņš apdedzināja rokas ar metanolu un nevarēja piedalīties sacīkstēs). Labākos rezultātus viņš izcīnīja pirmajās divās sacīkstēs, kad finišēja 4. vietā.

Vēlākā dzīve un nāve

Pēc karjeras beigšanas Halms neilgu laiku vadīja GPDA (Grand Prix Pilotu Asociāciju). Vēlāk viņš atgriezās savā dzimtenē un 1980. gadu sākumā piedalījās salonautomobiļu sacīkstēs, pazīstamā skota Toma Vokinšova komandā. Halms nomira 1992. gada 4. oktobrī, piedaloties Bathurst 1000 sacīkstē. Halms sākotnēji sūdzējās par sliktu redzamību, bet pēc tam, braucot "Conrod" taisnē, piedzīvoja smagu sirdslēkmi. Halms centās novadīt mašīnu un spēja to pat apstādināt pirms betona sienas, tomēr, kad tiesneši ieradās notikuma vietā, Halms, joprojām piesprādzēts, jau bija miris.

F1 karjeras sacīkšu rezultāti

Sacīkstes slīprakstā apzīmē ātrāko apli, sacīkstes treknrakstā apzīmē pole-position.

Gads	Komanda	Šasija	Dzinējs	1	2	3	4	5	6	7	8	9	10	11	12	13	14	15	Vieta	Punkti
1965	Brabham Racing Organisation	Brabham BT7	Climax V8	RSA	MON 8	BEL				GER Izst									11.	5
1965	Brabham Racing Organisation	Brabham BT11	Climax V8				FRA 4	GBR Izst	NED 5		ITA Izst	USA	MEX						11.	5
1966	Brabham Racing Organisation	Brabham BT22	Climax L4	MON Izst	BEL Izst														4.	18
1966	Brabham Racing Organisation	Brabham BT20	Repco V8			FRA 3	GBR 2	NED Izst	GER Izst	ITA 3	USA Izst	MEX 3							4.	18
1967	Brabham Racing Organisation	Brabham BT20	Repco V8	RSA 4	MON 1	NED 3													1.	51
		Brabham BT19	Repco V8				BEL Izst
		Brabham BT24	Repco V8					FRA 2	GBR 2	GER 1	CAN 2	ITA Izst	USA 3	MEX 3
1968	Bruce McLaren Motor Racing	McLaren M5A	BRM V12	RSA 5															3.	33
1968	Bruce McLaren Motor Racing	McLaren M7A	Ford V8		ESP 2	MON 5	BEL Izst	NED Izst	FRA 5	GBR 4	GER 7	ITA 1	CAN 1	USA Izst	MEX Izst				3.	33
1969	Bruce McLaren Motor Racing	McLaren M7A	Ford V8	RSA 3	ESP 4	MON 6	NED 4	FRA 10	GBR Izst	GER Izst	ITA 7	CAN Izst	USA Izst	MEX 1					6.	20
1970	Bruce McLaren Motor Racing	McLaren M14A	Ford V8	RSA 2	ESP Izst	MON 4	BEL	NED	FRA 4	GBR 3	GER 3	AUT Izst	ITA 4	CAN Izst	USA 7	MEX 3			4.	27
1971	Bruce McLaren Motor Racing	McLaren M19A	Ford V8	RSA 6	ESP 5	MON 4	NED 12	FRA Izst	GBR Izst	GER Izst	AUT Izst	ITA	CAN 4	USA Izst					13.	9
1972	Yardley Team McLaren	McLaren M19A	Ford V8	ARG 2	RSA 1	ESP Izst													3.	39
1972	Yardley Team McLaren	McLaren M19C	Ford V8				MON 15	BEL 3	FRA 7	GBR 5	GER Izst	AUT 2	ITA 3	CAN 3	USA 3				3.	39
1973	Yardley Team McLaren	McLaren M19C	Ford V8	ARG 5	BRA 3														6.	26
1973	Yardley Team McLaren	McLaren M23	Ford V8			RSA 5	ESP 6	BEL 7	MON 6	SWE 1	FRA 8	GBR 3	NED Izst	GER 12	AUT 8	ITA 15	CAN 12	USA 4	6.	26
1974	Marlboro Team Texaco	McLaren M23	Ford V8	ARG 1	BRA 12	RSA 9	ESP 6	BEL 6	MON Izst	SWE Izst	NED Izst	FRA 6	GBR 7	GER Izst	AUT 2	ITA 6	CAN 6	USA Izst	7.	20

Atsauces

↑ «Viktorijas krusta saņēmēju uzskaitījums no Jaunzēlandes (angliski)». Geocities (Wlorac). Arhivēts no oriģināla, laiks: 27.12.2008. Skatīts: 26.06.2008.
↑ «Denija Halma biogrāfija (angliski)». group7.suite.dk. Skatīts: 26.06.2008.^{[novecojusi saite]}
↑ «Can-Am sacīkšu rezultāti (angliski)». Bruce McLaren Trust. Arhivēts no oriģināla, laiks: 07.09.2008. Skatīts: 26.06.2008.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Denijs Halms.

Encyclopædia Universalis raksts (franciski)

Munzüger Sport profils (vāciski)
Driver Database profils (angliski)
Motorsportstats profils (angliski)
Racing-Reference driver profils (angliski)
eWRC-results.com profils (angliski)

Sporta portāls

Piemiņas lapa (angliski)

Sporta tituli
Priekštecis: Džeks Brebems	Formula 1 pasaules čempions 1967	Pēctecis: Greiems Hills
Apbalvojumi
Priekštecis: Džeks Brebems Džekijs Stjuarts Džekijs Stjuarts	Hotorna piemiņas balva 1967 1970 1974	Pēctecis: Greiems Hills Džekijs Stjuarts Džeimss Hants

[1] «Viktorijas krusta saņēmēju uzskaitījums no Jaunzēlandes (angliski)». Geocities (Wlorac). Arhivēts no oriģināla, laiks: 27.12.2008. Skatīts: 26.06.2008.

[2] «Denija Halma biogrāfija (angliski)». group7.suite.dk. Skatīts: 26.06.2008.^{[novecojusi saite]}

[3] «Can-Am sacīkšu rezultāti (angliski)». Bruce McLaren Trust. Arhivēts no oriģināla, laiks: 07.09.2008. Skatīts: 26.06.2008.

[1]

[2]

[3]