Groznija

Groznija
republikas galvaspilsēta
Грозный Соьлжа-ГIала
Karogs Ģerbonis
Groznija Rādīt kartē "Krievija" Groznija Rādīt kartē "Čečenija"
Koordinātas: 43°19′N 45°42′E / 43.317°N 45.700°E / 43.317; 45.700Koordinātas: 43°19′N 45°42′E / 43.317°N 45.700°E / 43.317; 45.700
Valsts	Krievija
Republika	Čečenija
Dibināta	1818. gada 23. jūnijs
Pilsētas tiesības no	1869. gada 30. decembra
Platība
• Kopējā	305 km2
Augstums	130 m
Iedzīvotāji (2017)[1]
• kopā	291 687
• blīvums	748/km²
Mājaslapa	www.grozmer.ru
Groznija Vikikrātuvē

Groznija (krievu: Грозный, čečenu: Соьлжа-ГIала) ir pilsēta Krievijas dienvidos, Čečenijas galvaspilsēta.

Pilsēta atrodas Sunžas krastos un aizņem 305 km² lielu platību. Pēc 2008. gada datiem tajā dzīvo vairāk kā 230 000 iedzīvotāju. Pilsētā ir autoceļu mezgls, dzelzceļa stacija un lidosta. Groznija atrodas 2007 kilometru attālumā no Maskavas.^[2] 20. gadsimta deviņdesmitajos gados pilsēta smagi cieta Čečenijas karos, bet šobrīd notiek aktīva tās atjaunotne.

1818. gadā šeit pēc krievu karavadoņa Alekseja Jermalova pavēles tika izveidots cietoksnis, kura galvenā nozīme tobrīd bija bloķēt kalnos dzīvojošām tautām izeju uz līdzenumiem. Sākotnēji tajā savu dienestu veica kazaki.^[3] Šis cietoksnis bija daļa no Sunžas nocietinājumu līnijas. Šajā cietoksnī dienējuši arī Mihails Ļermontovs un Ļevs Tolstojs.^[4] 19. gadsimta četrdesmitajos gados pie cietokšņa izveidojās liels tirdzniecības centrs.^[5]

1869. gada 30. decembrī cietoksnis tika pārdēvēts par Groznijas pilsētu, kļūstot reizē par apriņķa centru. Tam par pamatu bija tas, ka savu militāro jēgu šīs cietoksnis bija zaudējis. 1893. gadā šeit sāka iegūt naftu un neilgā laikā Groznija kļuva par vienu no Kaukāza lielākajiem rūpniecības centriem. 1922. gada 30. novembrī pilsēta kļuva par Čečenijas autonomā apgabala galvaspilsētu, bet no 1934. gada 15. janvāra Čečenijas-Ingušijas autonomā apgabala galvaspilsētu, kurš 1936. gada 5. decembrī tika pārveidots par Čečenijas-Ingušijas APSR.

1944. gada 7. martā, saistībā ar čečenu un ingušu deportācijām, pilsēta kļuva par Groznijas apgabala centru Stavropoles apgabala sastāvā, bet jau 1944. gada 22. martā atkal ieguva atsevišķa reģiona centra statusu Groznijas apgabalā. 1957. gada 9. janvārī, kad tika reabilitēti deportētie čečeni un inguši, kļuva par atjaunotās Čečenijas-Ingušijas APSR galvaspilsētu.

1991. gada oktobrī Džohara Dudajeva vadītie nemiernieki pasludināja, ka Čečenija kļūst par suverēnu republiku ar galvaspilsētu Groznijā. Kopš 1994. gada Čečenijas reģionā notika aktīva karadarbība, kuras rezultātā Groznija vairākkārt ļoti pamatīgi cieta. Tikai 2000. gadā šeit iestājās mierīgāki apstākļi un sākās pilsētas atjaunotne. 2001. gada aprīlī Groznija oficiāli atguva Čečenijas galvaspilsētas statusu.^[6]

Krievu valodā

• No 1818. gada līdz 1869. gadam Groznaja (Грозная — ‘Draudīgā’, pēc cietokšņa nosaukuma),^[7]
• No 1869. līdz 1998. gadam Groznija (Грозный),
• No 1998. līdz 2000. gadam Džohargola (Джохаргола) (par godu Džoharam Dudajevam)^[8]
• No 2000. gada atkal Groznija
• 2005. gadā Čečenijas parlaments lūdza Krievijas prezidentu Putinu pārdēvēt Grozniju par Ahmadkalu (Ахмадкал), lai godinātu pirmo Čečenijas prezidentu Ahmadu Kadirovu, bet šī iecere tika noraidīta.^[9]

Čečenu valodā

• Соьлж-ГIала — ‘Pilsēta pie Sunžas’
• Джохар-ГIала vai Dƶoxar — ‘Džohara pilsēta’

Groznijā darbojas divi teātri: Groznijas Ļermantova krievu drāmas teātris un Nuradilova Čečenijas drāmas teātris. Divu karu rezultātā pilsēta faktiski tika pilnība iznīcināta, bet tagad ir uzcelta no jauna, tomēr daļa no tās vēl joprojām liecina par kara šausmām, kuras bija jāpiedzīvo šai pilsētai.^[10] Pilsētā aktīvi notiek ceļu un dzīvojamo māju atjaunošana. 2006. gadā pilsētā tika atjaunota normāla elektrības un gāzes apgāde.^[11] Tomēr gaisotne pilsētā vēl joprojām nav pilnība stabilizējusies.^[12][13] Pilsētā darbojas divi daiļrades kolektīvi, 15 bibliotēkas, 9 kultūras nami. Groznijā darbojas 27 ārstniecības iestādes. Nodarbināto skaits pilsētā pēc 2008. gada datiem ir 69 028 cilvēku.^[14] Pilsēta ir sadalīta piecos rajonos, kuri dalās vēl sīkākās administratīvās vienībās, kuru kopskaits ir divdesmit. Pilsētā darbojas futbola klubs.^[15] Groznijā atrodas Eiropā lielākā mošeja, kura tika atvērta 2008. gada 17. oktobrī.^[16] Līdzās musulmaņiem, kuri sastāda lielāko daļu pilsētas iedzīvotāju, dzīvo arī pareizticīgie, kuriem ir arī sava baznīca.^[17]

Pilsētā funkcionē 53 vispārējās izglītības iestādes. Trīsdesmit deviņas no tām ir vidusskolas, viena pamatskola. Darbojas sešas ģimnāzijas un viena liceja, kā arī četras vakarskolas, viena internātskola un korekcijas skola. Bez šīm skolām darbojas arī četras mūzikas skolas.^[14]

Groznijā ir arī augstākās izglītības iestādes. Viena no tām ir Čečenijas valsts universitāte.^[18] Tā savu darbību uzsāka 1972. gadā. Kara gados (no 1994) tā bija slēgta, tomēr savu darbību atjaunoja jau pēc sešiem gadiem, respektīvi, 2000. gadā. Universitātē darbojas 13 fakultātes ar 72 katedrām. Šeit var iegūt izglītību apmēram 40 profesijās. Pilsētā darbojas arī Groznijas naftas valsts institūts, kurš savu darbību uzsāka jau 1920. gadā kā tehnikums. Šajā iestādē var iegūt augstāko profesionālo izglītību. Bez šīm divām augstākās izglītības iestādēm šeit darbojas arī Čečenijas pedagoģiskais institūts.

Groznija ir pilsēta, kura izsenis bijusi saistīta ar naftas ieguvi un pārstrādi. Šajā jomā darbojas uzņēmums «Грознефтегаз». Mašīnbūvi pārstāv «Трансмаш» un citi uzņēmumi. Pilsētā darbojas arī mēbeļu ražotne (Грозненская экспериментальная мебельная фабрика) un šūšanas fabrika (Швейная фабрика «Беркат»). Tāpat pilsētā notiek pārtikas ražošana, ar kuru saistītas četras maizes ceptuves, Groznijas konservu rūpnīca un citi uzņēmumi. Līdzās šiem uzņēmumiem darbojas arī ķīmiskās rūpniecības uzņēmumi. Lielākā daļa rūpniecības ir koncentrēta pilsētas Oktobra rajonā.

Kopš 1893. gada pilsētā darbojas Groznijas dzelzceļa stacija. Kara laikā dzelzceļa līnijas cieta līdzīgi citiem transporta tīkliem, tomēr jau 2005. gada tā infrastruktūra tika pilnībā atjaunot. 1938. gadā savu darbu uzsāka Groznijas lidosta, kura ilgāku laiku nedarbojās (no deviņdesmito gadu sākuma), tomēr savas durvis tā atkal vēra vaļā 2007. gadā. Pilsētā darbojas četras autoostas, kuras veic reisus gan pilsētas, gan arī rajona un starpvalstu ietvaros. 1934. gada 5. oktobrī pilsētā savu kustību uzsāka tramvaji.^[19] Kopš deviņdesmito gadu sākuma tramvaju darbība bija apgrūtināta, tomēr to maršruti darbojās līdz 1994. gadam, kad sākās Pirmais Čečenijas karš. Karadarbības laikā tika pilnībā iznīcināts tramvaju depo un paši tramvaji. Tramvaja sliedes palika salīdzinoši neskartas. Lai arī pēc Otrā Čečenijas kara bija izteikumi no varas iestāžu puses, ka tramvaju kustība tiks atjaunota, tomēr jau 2004. gadā tika veikta tramvaja sliežu demontāža.^[20] 1975. gada 31. decembrī savu darbību uzsāka trolejbusu līnija, kura laika gaitā ievērojami pieauga gan līniju, gan arī trolejbusu ziņā.^[21] Pēc Padomju Savienības sabrukuma tai parādījās finansiālas problēmas. Sākoties Pirmajam Čečenijas karam (1994. gadā) trolejbusu parks un līnijas cieta zaudējumus, tomēr tie nebija ļoti lieli. No 1996. līdz 1997. gadam notikās mēģinājumi atjaunot trolejbusu maršrutu darbību, tomēr tie nebija sekmīgi. Otrā Čečenijas kara laikā trolejbusu parks un to līnijas tika faktiski iznīcinātas. Jau 2000. gadā sākās pirmie darbi pie trolejbusu līnijas atjaunošanas, bet tikai 2007. gadā, iegūstot valsts atbalstu, tika uzsākts reāls darbs pie trolejbusu kustības atjaunošanas. Lai gan sākotnēji to bija plānots paveikt 2010., vēlāk 2016. gadā, tās trolejbusu līnija vēl nav atjaunota.

• Mihails Miļļionščikovs (1913 — 1973), zinātnieks
• Ramzans Kadirovs (1976), politiķis, Čečenijas prezidents
• Timurs Mucurajevs (1976), dziedātājs

Varšava, Polija

Krakova, Polija

Lukova, Polija

Odesa, Ukraina

Ļviva, Ukraina

Stambula, Turcija

Tallina, Igaunija

Bostona, Amerikas Savienotās Valstis

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Groznija.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Grozny. Photo Gallery (krieviski)
• Dažāda informācija par Grozniju (krieviski)
• Groznijai veltīta mājaslapa (krieviski)

s d l Čečenijas pilsētas Arguna Groznija Gudermesa Kurčaloja Šali Urusmartana

s d l Krievijas federācijas subjektu galvaspilsētas un centri Valsts galvaspilsēta: Maskava Republiku galvaspilsētas Abakana Čeboksari Čerkeska Elista Gornoaltajska Groznija Iževska Jakutska Joškarola Kazaņa Kizila Magasa Mahačkala Maikopa Naļčika Petrozavodska Saranska Siktivkara Simferopole (de jure Ukraina) Ufa Ulanude Vladikaukāza Novadu centri Barnaula Čita Habarovska Krasnodara Krasnojarska Perma Petropavlovska-Kamčatska Stavropole Vladivostoka Apgabalu centri Arhangeļska Astrahaņa Belgoroda Blagoveščenska Brjanska Čeļabinska Irkutska Ivanova Jaroslavļa Jekaterinburga Južnosahaļinska Kaluga Kaļiņingrada Kemerova Kirova Kostroma Kurgāna Kurska Ļipecka Magadana Murmanska Novosibirska Ņižņijnovgoroda Omska Orenburga Orla Penza Pleskava Rjazaņa Rostova pie Donas Samara Saratova Smoļenska Tambova Tjumeņa Tomska Tula Tvera Uļjanovska Veļikijnovgoroda Vladimira Volgograda Vologda Voroņeža Federālās pilsētas Maskava Sanktpēterburga Sevastopole (de jure Ukraina) Autonomā apgabala centrs Birobidžana Autonomo apvidu centri Anadira Hantimansijska Narjanmara Saleharda