Black Lives Matter
 | |
| Datums | 2013—pašlaik |
|---|---|
| Norises vieta | Starptautiski |
| Iznākums | Masu protesti ASV |
| Iemesls | Policijas vardarbība pret melnādainajiem |
Black Lives Matter (saīsinājumā BLM; no angļu valodas — 'melnādaino dzīvībām ir nozīme') ir decentralizēta sabiedriska un politiska kustība pret melnādainajiem vērsta rasisma un diskriminācijas, jo īpaši policijas vardarbības, izskaušanai.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kustība aizsākās 2013. gada jūlijā, kad tiesa attaisnoja brīvprātīgo apkaimes kārtības uzraugu Džordžu Cimmermanu (George Zimmerman) par neapbruņota septiņpadsmit gadus vecā Treivona Mārtina (Trayvon Martin) nošaušanu, kurš Cimmermanam bija šķitis aizdomīgs, pretēji sazvanītās policijas ieteikumam pašam neiejaukties.[1] Sākotnēji “Black Lives Matter” bija sociālo mediju tēmturis, ko, reaģējot uz šo gadījumu, sāka lietot trīs sievietes (Alīsija Garsa, Opela Tometi un Patrisa Han-Kalorsa).
Kustība sāka pieņemt plašākas aprises 2014. gadā, kad policijas virsnieks Darens Vilsons Sentluisas piepilsētā Fērgusonā 9. augustā nošāva neapbruņotu astoņpadsmitgadīgo Maiklu Braunu, kurš esot mēģinājis Vilsonam atņemt ieroci.[2] 2014. gada novembrī policijas virsnieks tika atzīts par nevainīgu.[3] Gan tiesvedības laikā, gan pēc policista attaisnošanas pilsētā notika grautiņi un konflikti ar varas iestādēm.[4][5] Arī vēlāk valstī notika citi incidenti, daļā no kuriem policisti (gan baltie, gan melnie un citi) redzami pārkāpa savas pilnvaras, visbiežāk — pret melnajiem, taču netika reāli sodīti. Parasti tas izsauca publiskus protestus, nereti saistītus ar vardarbību. Īpašu satraukumu radīja biežās melnādaino, tai skaitā sieviešu, nāves jau policijas rokās un cietumu kamerās.[1][6]
2020. gada 25. maijā, četriem policistiem vairākkārt pārkāpjot Mineapolisas policijas departamenta noteikumus, iestājās aizturētā Džordža Floida nāve, ko izraisīja policista Dereka Šovena (Derek Chauvin) uz zemē nogāztā un rokudzelžos saslēgtā Floida kaklam astoņas minūtes un 46 sekundes piespiestais celis.[7] Kustība sāka rīkot, pēc tās vārdiem, miermīlīgus protestus, kuros jau pirmajās divās nedēļās sadursmēs ar policiju abās pusēs bojā gāja vismaz 19 cilvēki.[8] Kopējie apdrošināšanas kompāniju zaudējumi grautiņu dēļ pirmajās divās nedēļās aplēsti ap 1—2 miljardiem ASV dolāru, kas ir rekords starp ASV notikušajām masu nekārtībām.[9] Īpaši smagi cieta Mineapolisa. Tomēr, lai gan ielu cīņas un laupīšanas dabiski piesaistīja lielāku mediju uzmanību, ir lēsts, ka gandrīz 95% BLM publiski organizēto akciju 2020. gada vasarā notika mierīgi,[10] un ir gan BLM, gan valdības pārstāvju un kārtībnieku apgalvojumi, ka notikušos ielu grautiņus nereti provocējušas ar BLM nesaistītas radikālās kreisās un labējās kustības, kā arī kriminālas grupas.[10][11] BLM organizēto protestu mierīguma procents praktiski neatšķiras no mierīguma procenta citu ASV politisko spēku demonstrācijās — 94% kreisajiem un 96% labējiem.[12]
2020. gadā kustība ASV pirmoreiz ieguva ievērojamu citu rasu iedzīvotāju atbalstu, jo arī daudzi citu rasu iedzīvotāji piekrita, ka policija pārāk bieži pārkāpj savas pilnvaras un ir jāierobežo vai jāattīra, un vairākums visu rasu pārstāvju vasarā izteica atbalstu BLM.[13] Tomēr šis atbalsts jau septembrī nokrita no 67% līdz 55%, saglabājoties augsts tikai starp melnādainajiem.[14]
Tika organizēta arī starptautiska kampaņa pret rasu diskrimināciju ASV, tai skaitā 2020. gada 5. jūnijā, Rīgā, notika Black Lives Matter atbalsta demonstrācija, ko rīkoja jaunatnes organizācija "Protests".[15]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Britannica: Black Lives Matter
- ↑ «Fērgusonas šaušana: protesti izplešas pa ASV». Delfi. 2014. gada 26. novembris. Skatīts: 2021. gada 21. janvārī.
- ↑ «#BlackLivesMatter - ne tikai sauklis, bet arī kustība ar 30 atzariem. Kāpēc tā radīta un ko grib panākt?». www.lsm.lv.
- ↑ TVC: В США не стихают волнения из-за убийства темнокожего подростка
- ↑ Wate.com. St. Louis companies to rebuild a Ferguson store as a job training center
- ↑ Montgomery, David (July 20, 2015). "New Details Released in Sandra Bland's Death in Texas Jail". The New York Times.
- ↑ «8 minūtes un 46 sekundes: kā ASV policisti nonāvēja Džordžu Floidu». tvnet.lv. 2020. gada 2. jūnijs. Skatīts: 2021. gada 21. janvārī.
- ↑ 14 Days Of Protests, 19 Dead. Jemima McEvoy, Forbes Staff
- ↑ Kingson, Jennifer A. (September 16, 2020). "Exclusive: $1 billion-plus riot damage is most expensive in insurance history". Axios.
- ↑ 10,0 10,1 Demonstrations & Political Violence In America: New Data For Summer 2020 // Armed Conflict Location and Event Data Project
- ↑ "Anarchists infiltrating George Floyd protests in NYC, officials say". WABC-TV. June 2, 2020.
- ↑ Guardian: US police three times as likely to use force against leftwing protesters, data finds
- ↑ Kim Parker, Juliana Menasce Horowitz, Monica Anderson. Majorities Across Racial, Ethnic Groups Express Support for the Black Lives Matter Movement. Pew Research Center's Social & Demographic Trends Project (June 12, 2020).
- ↑ Support for Black Lives Matter has decreased since June but remains strong among Black Americans. Pew Research Center (September 16, 2020).
- ↑ «VIDEO: Jaunieši Rīgas centrā protestē pret policijas vardarbību ASV». jauns.lv. 2020. gada 5. jūnijs. Skatīts: 2021. gada 21. janvārī.