Aleksandrs Bērnss

Aleksandrs Bērnss Alexander Burnes Personīgā informācija Dzimis 1805. gada 16. maijā Montroza, Skotija Miris 1841. gada 2. novembrī (36 gadi) Kabula, Afganistāna

Aleksandrs Bērnss (angļu: Alexander Burnes; dzimis 1805. gada 16. maijā Montrozā, Skotijā, miris 1841. gada 2. novembrī Kabulā, Afganistānā) bija skotu diplomāts, ceļotājs un pētnieks. Spēlējis nozīmīgu lomu Krievijas—Lielbritānijas Lielajā spēlē, saukts arī par «Buhāras Bērnsu» par ieguldījumu kontaktu dibināšanā ar Buhāras emirātu un tā izpēti.^[1]

Dzimis Montrozā Skotijā, vietējā provo ģimenē, viņa tēvs bija skotu dzejnieka Ričarda Bērnsa brālēns. Aleksandrs kopš 16 gadu vecuma atradies Britu Austrumindijas kompānijas dienestā, tur apguvis farsi un hindi valodas un 1822. gadā nonāca Sūratā par tulku. 1826. gadā nonāca Kačhā kā britu politiskā aģenta palīgs un tur ieinteresējies par ziemeļrietumu Indijas un tās kaimiņvalstu vēsturi un ģeogrāfiju, kas tajā laikā bija vāji izpētītas. 1831. gadā tika norīkots delegācijā uz Lahoru, kurai vajadzēja nogādāt turienes maharadžam karaļa Viljama IV dāvinātos zirgus. Veicot ceļojumu pa Indu, tika izpētīta upes ieleja. Vēlākajos gados Bērnss kopā ar rakstnieku un diplomātu indieti Mohanu Lālu apceļoja Afganistānu un šķērsoja Hindukušu, nonākot Buhārā.

1834. gadā, atgriežoties Anglijā, izdotā grāmata ar ceļojuma atskaiti kļuva par vienu no populārākajām sava laika grāmatām un ievērojami papildināja britu zināšanu līmeni par Centrālāziju. Tajā pašā gadā viņš tika uzņemts par Karaliskās biedrības biedru. Atgriežoties Indijā, 1836. gadā viņš devās politiskā misijā uz Kabulu pie turienes valdnieka Dosta Mohammeda. 1838. gadā karaliene Viktorija Bērnsam piešķīra bruņinieka titulu. Bērns gāja bojā pūļa nemieros Pirmā angļu-afgāņu kara laikā 1841. gadā.^[2]

Bērnsam par godu nosaukts neliels Indas ielejā mītošs dziedātājputns Prinia burnesii.