Anatolijas cietoksnis
Anatolijas cietoksnis | |
---|---|
Stambula, Turcija | |
Anatolijas cietoksnis (Anadoluhisarı) Bosfora krastā. | |
Koordinātas | 41°04′55″N 29°04′01″E / 41.081944°N 29.066944°EKoordinātas: 41°04′55″N 29°04′01″E / 41.081944°N 29.066944°E |
Tips | Cietoksnis |
Augstums | 25 m |
Vietas informācija | |
Kontrolē | Osmaņu impērija, tagad Turcija |
Atvērts sabiedrībai | Nē |
Stāvoklis | labs |
Objekta vēsture | |
Uzcelts | 1394 |
Uzcēlis | Bajezids I |
Materiāli | kaļķakmens |
Anatolijas cietoksnis (turku: Anadoluhisarı) ir cietoksnis Stambulā, Turcijā, Bosfora šauruma Anatolijas (Āzijas) pusē un tā vārdā nosaukts arī ap to esošais kvartāls. Cietokšņa celtniecība sākās 1393. gadā un tas tika pabeigts 1394. gadā pēc Osmaņu impērijas sultāna Bajezida I Pērkona pavēles, lai sagatavotos Konstantinopoles (tag. Stambula) 1395. gada aplenkumam.
Anatolijas cietokšņa celtne aizņem 7.000 m² un tā atrodas Bosfora šaurākajā (660 m) vietā, netālu no Gēksu līča (turku: Göksu, agrākais grieķu nosaukums: Aretos). Netālu uz ziemeļiem no cietokšņa atrodas Sultāna Mehmeda Iekarotāja tilts, kas ir viens no diviem Bosforu šķērsojošiem tiltiem. Otru cietoksni — Rumēlijas cietoksni uzbūvēja (1451—1452) Bosfora otrā, Eiropas pusē tieši pretī šim cietoksnim sultāns Mehmeds II, lai pilnībā kontrolētu jūras satiksmi pa šaurumu, kas bija ārkārtēji nozīmīga Bizantijas sabiedroto dženoviešu kolonijai Galatā, kuriem bija kolonijas arī Melnās jūras krastos — Kaffā, Sinopā un Amasrā.
Anatolijas cietoksni būvēja kā pārraudzības fortu. Tam ir 25 m augsts taisnstūra formas galvenais tornis, kuru ieskauj neregulāra piecstūra formas sienas ar sargtorņiem katrā stūrī. Cietoksnī ir iebūvēta neliela mesdžida (mošeja). Sākotnēji to sauca par Güzelce Hisarı. Vēlāk sultāns Mehmeds II cietoksnim apkārt uzbūvēja 2 m biezas sienas ar trīs sargtorņiem, kā arī dažas ēkas un noliktavu. Pēc vēlāk veiktajām vairākām pārbūvēm cietoksnim nav saglabājies tā sākotnējais izskats un pēc Konstantinopoles krišanas tas kalpoja kā militārais cietums.
No 1991. līdz 1993. g. objektu atjaunoja Turcijas Kultūras ministrija un mūsdienās mazais forts ir redzams apbūvēts ar vairākām senām koka ēkām. Neskatoties uz to, ka Anatolijas cietoksnis ir muzejs un kultūrvēstures piemineklis, tas nav atvērts publikai.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Anatolijas cietoksnis.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)