Šķiršanās ir laulības savienības izbeigšana, laulības tiesisko pienākumu un atbildības anulēšana un/vai reorganizēšana, tādējādi izšķirot precēta pāra laulības saites. Šķiršanās ir atšķirīga no atcelšanas, kas pasludina laulību par spēkā neesošu. Šķiršanās likumi atšķiras dažādās valstīs, tomēr lielākajā daļā valstu laulību var šķirt tikai tiesā vai juridiska procesa rezultātā citā iestādē. Šķiršanās juridiskā procesa gaitā tiek risināti jautājumi par uzturlīdzekļiem, aizbildniecība pār bērnu, bērna apciemošana, īpašuma sadale, parāda sadale utt.
Vienīgās valstis, kur laulības šķiršana nav atļauta, ir Filipīnas un Vatikāns (Vatikānam nav procedūras laulības šķiršanai).[1] Valstis, kas samērā nesen pieņēmušas šķiršanās likumu, ir Itālija (1970), Portugāle (1975), Brazīlija (1977), Spānija (1981), Īrija (1996), Čīle (2004) un Malta (2011).
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Šķiršanās.
