Ķauķīši
| Ķauķīši Phylloscopus (Boie, 1826) | |
|---|---|
 Ziemeļu ķauķītis (Phylloscopus borealis) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Ķauķīšu dzimta (Phylloscopidae) |
| Ģints | Ķauķīši (Phylloscopus) |
| Izplatība | |
 | |
 Ķauķīši Vikikrātuvē | |
Ķauķīši jeb lapuķauķi[1] (Phylloscopus) ir viena no divām ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) ģintīm, kas apvieno 66 sugas.[2] Tā ir lielākā no abām ģintīm un apvieno lielāko daļu ķauķīšu dzimtas putnu.[2] Nesenā pagātnē ķauķīši tika sistematizēti ķauķu dzimtā (Sylviidae), bet saskaņā ar jaunākajiem DNS atklājumiem 2006. gadā tika izveidota ķauķīšu dzimta.[3]
Zinātniskais nosaukums Phylloscopus atvasināts no sengrieķu valodas un latviski nozīmē "lapu pārmeklētājs": Phyllon — lapa un scopus — pārmeklētājs.[4]
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ķauķīšu dzimtas putni mājo Eirāzijā un Āfrikā, izplatības areālam sasniedzot Āfrikas dienvidus un Zunda salas, kā arī viena sugai — ziemeļu ķauķītim — izplatības areāls austrumos sasniedz Aļaskas rietumus Ziemeļamerikā. Lielākā daļa sugu ligzdo Eirāzijas mērenās joslas un augstkalnu reģionos, ziemas periodā migrējot uz Dienvidaustrumāziju, Indiju un Āfriku.[5]
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijā sastopamas 10 ķauķīšu ģints sugas: čuņčiņš (Phylloscopus collybita), dzeltensvītru ķauķītis (Phylloscopus inornatus), Hjūma ķauķītis (Phylloscopus humei), Sibīrijas ķauķītis (Phylloscopus proregulus), svirlītis (Phylloscopus sibilatrix), Švarca ķauķītis (Phylloscopus schwarzi), tumšais ķauķītis (Phylloscopus fuscatus), vītītis (Phylloscopus trochilus), zaļais ķauķītis (Phylloscopus trochiloides) un ziemeļu ķauķītis (Phylloscopus borealis). No tām vairākas ir retas ieceļotājas, bet dažas novērotas tikai vienu reizi.[6][7][8][9]
Kopīgās īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ķauķīši ir mazi vai ļoti mazi dziedātājputni. Apspalvojums neuzkrītošs, pelēcīgs. Lielākajai daļai sugu mugurpusē zaļgans, apakšpusē dzeltens vai pelēkzaļš līdz pelēkbrūns. Virs acs gaiša uzacs. Dažām sugām uz spārniem viena vai divas gaišas joslas. Daudzas sugas savstarpēji vieglāk atpazīt pēc to dziesmas, nevis pēc apspalvojuma. Abi dzimumi izskatās līdzīgi.[10]
Ķauķīši ir ļoti aktīvi putniņi, nepārtraukti pārvietojas pa koku lapotni, meklējot kukaiņus. Barību meklē gan lielu koku vaiņagos, gan pameža lapotnēs. Lielākā daļa sugu ir teritoriālas gan vasarā, gan ziemā.[11]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Ķauķīšu ģints (Phylloscopus)
- Austrumu dzeltenvēdera ķauķītis (Phylloscopus cantator)
- Balkānu ķauķītis (Phylloscopus orientalis)
- Baltastes ķauķītis (Phylloscopus davisoni)
- Bālrīkles ķauķītis (Phylloscopus subaffinis)
- Bālsvītru ķauķītis (Phylloscopus pulcher)
- Bonelli ķauķītis (Phylloscopus bonelli)
- Brūksa ķauķītis (Phylloscopus subviridis)
- Citronrīkles ķauķītis (Phylloscopus cebuensis)
- Citronu ķauķītis (Phylloscopus chloronotus)
- Čuņčiņš (Phylloscopus collybita)
- Dāvida ķauķītis (Phylloscopus armandii)
- Diadēmas ķauķītis (Phylloscopus coronatus)
- Divjoslu ķauķītis (Phylloscopus plumbeitarsus)
- Dižknābja ķauķītis (Phylloscopus magnirostris)
- Dūlais ķauķītis (Phylloscopus fuligiventer)
- Dzeltenais ķauķītis (Phylloscopus xanthoschistos)
- Dzeltenrīkles ķauķītis (Phylloscopus ruficapilla)
- Dzeltensvītru ķauķītis (Phylloscopus inornatus)
- Dzeltenvēdera ķauķītis (Phylloscopus griseolus)
- Emei ķauķītis (Phylloscopus emeiensis)
- Filipīnu ķauķītis (Phylloscopus olivaceus)
- Gaņsu ķauķītis (Phylloscopus kansuensis)
- Hainaņas ķauķītis (Phylloscopus hainanus)
- Harterta ķauķītis (Phylloscopus goodsoni)
- Himalaju ķauķītis (Phylloscopus affinis)
- Hjūma ķauķītis (Phylloscopus humei)
- Ibērijas čuņčiņš (Phylloscopus ibericus)
- Idzimas ķauķītis (Phylloscopus ijimae)
- Irānas ķauķītis (Phylloscopus neglectus)
- Japānas ķauķītis (Phylloscopus xanthodryas)
- Juņnaņas ķauķītis (Phylloscopus yunnanensis)
- Kalnu čuņčiņš (Phylloscopus sindianus)
- Kalnu ķauķītis (Phylloscopus trivirgatus)
- Kaļķu ķauķītis (Phylloscopus calciatilis)
- Kamčatkas ķauķītis (Phylloscopus examinandus)
- Kanāriju čuņčiņš (Phylloscopus canariensis)
- Karaliskais ķauķītis (Phylloscopus occipitalis)
- Klaudijas ķauķītis (Phylloscopus claudiae)
- Klossa ķauķītis (Phylloscopus ogilviegranti)
- Kolombangaras ķauķītis (Phylloscopus amoenus)
- Ķīnas dzeltenkrūšu ķauķītis (Phylloscopus ricketti)
- Lauras ķauķītis (Phylloscopus laurae)
- Makiras ķauķītis (Phylloscopus makirensis)
- Melngalvas ķauķītis (Phylloscopus herberti)
- Negrosas ķauķītis (Phylloscopus nigrorum)
- Pelēkrīkles ķauķītis (Phylloscopus maculipennis)
- Rietumķīnas ķauķītis (Phylloscopus occisinensis)
- Sahalīnas ķauķītis (Phylloscopus borealoides)
- Salu ķauķītis (Phylloscopus maforensis)
- Sarkansejas ķauķītis (Phylloscopus laetus)
- Sibīrijas ķauķītis (Phylloscopus proregulus)
- Sičuaņas ķauķītis (Phylloscopus forresti)
- Sulavesi ķauķītis (Phylloscopus sarasinorum)
- Svirlītis (Phylloscopus sibilatrix)
- Švarca ķauķītis (Phylloscopus schwarzi)
- Tievknābja ķauķītis (Phylloscopus tytleri)
- Timoras ķauķītis (Phylloscopus presbytes)
- Tumšais ķauķītis (Phylloscopus fuscatus)
- Ugandas ķauķītis (Phylloscopus budongoensis)
- Usūrijas ķauķītis (Phylloscopus tenellipes)
- Vītītis (Phylloscopus trochilus)
- Zaļais ķauķītis (Phylloscopus trochiloides)
- Zaļais vītītis (Phylloscopus nitidus)
- Zaļspārnu ķauķītis (Phylloscopus umbrovirens)
- Zeltgalvas ķauķītis (Phylloscopus reguloides)
- Ziemeļu ķauķītis (Phylloscopus borealis)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Letonika: Ķauķi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 5. martā. Skatīts: 2021. gada 22. decembrī.
- ↑ 2,0 2,1 World Bird List: Bushtits, leaf warblers, reed warblers, 2018
- ↑ Alström, Per; Ericson, Per G.P.; Olsson, Urban & Sundberg, Per (2006): Phylogeny and classification of the avian superfamily Sylvioidea. Molecular Phylogenetics and Evolution 38(2): 381–397. doi:10.1016/j.ympev.2005.05.015 PMID 16054402
- ↑ Jobling, James A (2010). The Helm Dictionary of Scientific Bird Names. London: Christopher Helm. p. 305. ISBN 978-1-4081-2501-4.
- ↑ Leaf Warblers Phylloscopidae
- ↑ Putni LV: Dzeltensvītru ķauķītis Phylloscopus inornatus
- ↑ Putni LV: Sibīrijas ķauķītis Phylloscopus proregulus
- ↑ Putni LV: Hjūma ķauķītis Phylloscopus humei
- ↑ Putni LV: Švarca ķauķītis Phylloscopus schwarzi
- ↑ «Семейство Пеночковые — Phylloscopidae (Alström, Ericson, Olsson, & Sundberg, 2006)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 24. maijā. Skatīts: 2018. gada 2. jūnijā.
- ↑ Del Hoyo, J.; Elliot, A. & Christie D. (editors). (2006). Handbook of the Birds of the World. Volume 11: Old World Flycatchers to Old World Warblers. Lynx Edicions. P.p. 675-679 ISBN 84-96553-06-X.