Čečenijas-Ingušijas APSR

Чечено-Ингушская Автономная Советская Социалистическая Республика Čečenijas-Ingušijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika Krievijas PFSR/KF autonomā republika ← 1936 – 1993 →   →   → Karogs Ģerbonis Devīze Ерриг Пачхьалкхийн Пролетареш, Цхьаьнакхета! ("Visu zemju proletārieši, savienojieties!") Himna Чечено-Ингушетия Моя ("Mana Čečenija-Ingušija") Padomju Savienības sastāvā iekļautās Kaukāza valstis (1957-1991). Pārvaldes centrs Groznija Valoda(s) krievu čečenu ingušu Valdība Padomju republika Vēsturiskais laikmets 20. gadsimts  - Izveidots Čečenu un Ingušu autonomais apgabals 1934. gada 15. janvārī  - Čečenijas-Ingušijas autonomā apgabala statusa paaugstināšana līdz APSR statusam 1936. gada 5. decembrī  - Izformēta 1944. gada 3. martā  - Atjaunota 1957. gada 9. janvārī  - Pasludināta suverenitāte 1990. gada 27. novembrī  - Pārdēvēta par Čečenijas-Ingušijas Republiku 1992. gada 16. maijā  - Čečenijas-Ingušijas Republikas sadalīšana 1993. gada 9. janvārī Platība  - 1989 19 300 km² Iedzīvotāju skaits  - 1989. gadā 1 275 513       Blīvums 66,1 /km²  Nauda PSRS rublis

Čečenijas-Ingušijas APSR (čečenu: Нохч-ГІалгІайн Автономнин Советски Социалистически Республика; ingušu: Нохч-ГӀалгӀай Автономе Советий Социализма Республика; krievu: Чече́но-Ингу́шская Автономная Советская Социалистическая Республика) bija viena no Krievijas PFSR autonomajām republikām Ziemeļkaukāzā. Tā robežojās ar Gruzijas PSR dienvidos, Krievijas PFSR Stavropoles novadu ziemeļos, Dagestānas APSR austrumos un Ziemeļosetijas APSR rietumos.

Čečenu un ingušu priekšteči ir nohču tauta, kas kopš 9. gadsimta mitinājās tagadējās Čecenijas un Ingušijas teritorijas kalnainajā daļā. Pēc 13. gadsimta tā atradās Zelta Ordas (1242—1295), pēc tam Gruzijas (1295—1505), Persijas (1502—1516) un Osmaņu impērijas (1516—1557) pakļautībā. Vēlāk atradās atkarība no kabardiešiem un kumikiem. No 1721. gada sākās Krievijas Impērijas mēģinājumi pakļaut čecenu un ingušu zemes.

Pēc Krievu—persiešu kara (1722—1723) un Krievu—turku kara (1768—1774) Krievijas Impērija centās Čečeniju un Ingušiju inkorporēt savā sastāvā, tomēr kalniešu pretestība turpinājās līdz pat Kaukāza kara beigām. Pēc 1860. gada teritoriālās reformas šīs teritorijas atradās Terekas apgabalā. Krievijas imperatoru kopš 19. gadsimta otrās puses titulāri dēvēja arī par Kabardas zemes pavēlnieku un valdnieku, Čerkesu un Kalnu kņazu un pārējo mantoto valdnieku un īpašnieku (krievu: Государь Кабардинския земли́; Черкасских и Горских Князей и иных Наследный Государь и Обладатель).

Krievijas pilsoņu kara laikā 1918. gada maijā šajā teritorijā pasludināja Ziemeļkaukāza Kalniešu Savienības Republiku, 1918. gada jūlijā Ziemeļkaukāza Padomju republika, 1919. gada septembrī Ziemeļkaukāza Emirāts.

1920. gada 17. novembrī Vladikaukāzā pasludināja Kalniešu ASPR dibināšanu, kuras sastāvā bija septiņi nacionālie apvidi (Balkāru, Čečenu, Kabardiešu, Karačaju, Nazraņas (ingušu) un Vladikaukāzas (osetīnu), kā arī Sunžas kazaku apvidus).

1924. gada 7. jūlijā Kalniešu ASPR likvidēja un tās sastāvā izveidoja Ziemeļosetijas, Čečenu un Ingušu autonomos apgabalus, kā arī Vladikaukāza pilsētu un Sunžas kazaku apgabalu. 1936. gada 5. decembrī nodibināja Čečenu un Ingušu APSR.

Otrā pasaules kara laikā Vērmahta uzbrukumu 1942. gadā apturēja pie Čečenijas robežām, tomēr 1944. gada 3. martā Čečenu un Ingušu APSR likvidēja un tās iedzīvotājus izsūtīja. 1957. gada 9. janvārī atkal atjaunoja Čečenijas-Ingušijas APSR.

1990. gada 27. novembrī Čečenijas-Ingušijas APSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Čečenijas-Ingušijas Republikas valstisko suverenitāti, un 1991. gada 24. maijā saskaņā ar grozījumiem Krievijas PFSR Konstitūcijas 71. pantā, autonomo republiku sāka saukt par Čečenijas-Ingušijas PSR. Šis lēmums pirms PSRS sabrukuma neatbilda PSRS Konstitūcijas 85. pantam, kurā tika saglabāts Čečenijas-Ingušijas APSR nosaukums.

1991. gada 8. jūnijā Visnacionālais Čečenu tautas kongress proklamēja Čečenijas Republiku (Nohči-čo). 1991. gada 1. novembrī Čečenijas Republika (Nohči-čo) pasludināja neatkarību no Krievijas PFSR.

1992. gada 16. maijā saskaņā ar grozījumiem Krievijas Federācijas konstitūcijā, de facto izjukušo Čečenijas-Ingušijas PSR pārdēvēja par Čečenijas-Ingušijas Republiku.

1992. gada 10. decembrī Krievijas Tautas deputātu kongress ar savu rezolūciju apstiprināja Ingušijas Republikas izveidošanu un veica attiecīgus grozījumus konstitūcijā, kas oficiāli sadalīja Čečenijas-Ingušijas Republiku Ingušijas Republikā un Čečenijas Republikā. Šis grozījums publicēts 1992. gada 29. decembrī un stājās spēkā 1993. gada 9. janvārī pēc 10 dienām no oficiālās publicēšanas dienas.

Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

s d l Krievijas PFSR autonomās teritorijas Austrumeiropa Kaukāzs Sibīrija Vidusāzija Volgas Vācu APSR (1918—1924 AA, 1924–1941) Baškīrijas APSR (1919–1990) Tatārijas APSR (1920–1990) Krimas APSR (1921–1945) Karēlijas APSR (1923–1940, 1956–1991) Čuvašijas APSR (1920—1925 AA, 1925–1991) Mordvijas APSR (1930—1934 AA, 1934–1990) Udmurtijas APSR (1920-1932—1934 Votu/Udmurtu AA, 1934–1990) Komi APSR (1921-1936 AA, 1936–1990) Mari APSR (1920—1936 AA, 1936–1990) Komi-Permiešu autonomais apvidus (1925—1977 NA, 1977–1991) Ņencu autonomais apvidus (1929–1991) Kalniešu ASPR (1920–1924) Ziemeļosetijas APSR (1924–1936 AA, 1936—1990) Čečenijas-Ingušijas APSR (1934–1936 AA, 1936–1944, 1957–1991) Kabardijas-Balkārijas APSR (1922–1936 AA, 1936–1991) Karačajas-Čerkesijas AA (1922—1926, 1957—1991) Sunžas kazaku AA (1920—1929) Adigejas AA (1922—1991) Dagestānas APSR (1921–1991) Kalmikijas APSR (1920—1935 AA, 1935–1943, 1958–1990) Burjatijas APSR (1921—1923 Burjatu-Mongoļu AA, 1923–1990) Jakutijas APSR (1922–1991) Kalnu Altaja APSR (1922—1948 Oirotu AA, 1948–1990 Kalnu Altaja AA) Hakasijas AA (1930—1991) Hantu-mansu autonomais apvidus (1930—1940 Ostjaku-Vogulu NA, 1940–1991) Jamalas Ņencu autonomais apvidus (1930—1991) Taimiras (Dolganu Ņencu) autonomais apvidus (1930—1977 NA, 1977—1991) Evenku autonomais apvidus (1930—1991) Vitimas-Oļokmas nacionālais apvidus (1930—1938) Čukotkas autonomais apvidus (1930–1991) Korjaku autonomais apvidus (1930–1991) Ohotskas evenu autonomais apvidus (1930–1934) Ebreju AA (1934—1991) Agas Burjatu autonomais apvidus (1937—1958 Agas Burjatu-Mongoļu NA, 1958–1990) Ustjordinskas Burjatu autonomais apvidus (1937—1978 NA, 1978—1991) Tuvas APSR (1944—1961 Tuvas AA, 1961–1990) Turkestānas APSR (1918–1924) Kirgīzu APSR (1920–1925) Kirgīzijas APSR (1924–1925 Kara-Kirgīzu AA, 1926–1936) Kazahu ASPR (1925–1936) Karakalpakijas AA (1925–1932)