Čakstes
| Čakstes Lanius (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 Lielā čakste (Lanius excubitor) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Čakstu dzimta (Laniidae) |
| Ģints | Čakstes (Lanius) |
 Čakstes Vikikrātuvē | |
Čakstes, čakstu ģints (Lanius) ir čakstu dzimtas (Laniidae) dziedātājputnu ģints, kas apvieno 30 mūsdienās dzīvojošas putnu sugas.[1] Tā ir lielākā un plašākā dzimtas ģints.[1] Lielākā daļa sugu sastopamas Eirāzijā un Āfrikā, dažas sugas Ziemeļamerikā. Ziemeļos ligzdojošās sugas ir gājputni.
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latvijā sastopamas 4 čakstu ģints sugas: brūnā čakste (Lanius collurio, sastopama bieži), lielā čakste (Lanius excubitor, sastopama relatīvi reti), melnpieres čakste (Lanius minor, 6 novērojumi no 20. gadsimta vidus) un rudastes čakste (Lanius phoenicuroides, četri novērojumi).[1][2] Visbiežāk novērojamā čakste Latvijā ir brūnā čakste.[3]
Kopīgās īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Čakstes ir nelieli vai vidēji lieli putni.[4] Mazākā ģintī ir Centrālāfrikā dzīvojošā Āfrikas mazā čakste (Lanius gubernator), kuras ķermeņa garums ir apmēram 15 cm, svars 20—25 g. Lielākā ir Ķīnas čakste (Lanius sphenocercus), kuras ķermeņa garums ir apmēram 32 cm, svars 100 g.[4] Visām čakstēm ir plēsīgiem putniem raksturīgs, spēcīgs un ass knābis. Tas ir līdzīgs piekūna knābim. Čakstei ir arī spēcīgi žokļa muskuļi, lai spētu saraut gabalos medījumu.[4]
Čakstes mājo atklātās ainavās, tās bieži redzamas, sēžot uz kāda paaugstinājuma (piemēram, koka galotne, elektrības stabs utml.), vērojot apkārtni. Barojas ar lieliem kukaiņiem, bet medī arī nelielus putniņus, rāpuļus un mazus zīdītājus. Medījumu tā paņem no zemes vai noķer lidojumā. Liela auguma čakstes, piemēram, lielā čakste galvenokārt barojas ar mugurkaulniekiem, īpaši ziemā.
Neskatoties uz plēsīgo dabu, čakstēm nav plēsīgajiem putniem raksturīgo pazīmju — līki, asi un spēcīgi nagi.[4] Mazāka upura satveršanai čakstes izmanto visu pēdu, bet lielāks medījums tiek uzdurts uz asiem zariem vai dzelkšņiem, pēc tam saplosīts ar līko knābi.[4] Lielākā daļa čakstu sugu ir vientuļnieces, izņemot ligzdošanas sezonu, un tās ir izteikti teritoriālas.
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Čakstu ģints (Lanius)[1]
- Āfrikas mazā čakste (Lanius gubernator)
- Baltaču čakste (Lanius mackinnoni)
- Birmas čakste (Lanius collurioides)
- Brūnā čakste (Lanius collurio)
- Brūnplecu čakste (Lanius vittatus)
- Centrālāfrikas čakste (Lanius humeralis)
- Daurijas rudastes čakste (Lanius isabellinus)
- Dienvidāfrikas čakste (Lanius collaris)
- Garastes čakste (Lanius schach)
- Himalaju čakste (Lanius tephronotus)
- Ibērijas čakste (Lanius meridionalis)
- Kalnu čakste (Lanius validirostris)
- Kašķīgā čakste (Lanius ludovicianus)
- Ķīnas čakste (Lanius sphenocercus)
- Lielā čakste (Lanius excubitor)
- Lielgalvas čakste (Lanius bucephalus)
- Maskas čakste (Lanius nubicus)
- Melnpieres čakste (Lanius minor)
- Pelēkmuguras čakste (Lanius excubitoroides)
- Rudastes čakste (Lanius phoenicuroides)
- Santome čakste (Lanius newtoni)
- Sarkangalvas čakste (Lanius senator)
- Savannas garastes čakste (Lanius cabanisi)
- Sibīrijas čakste (Lanius cristatus)
- Somālijas čakste (Lanius somalicus)
- Stepes čakste (Lanius pallidirostris)
- Suzas čakste (Lanius souzae)
- Svītrainā čakste (Lanius tigrinus)
- Taita čakste (Lanius dorsalis)
- Ziemeļu čakste (Lanius borealis)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 World Bird List: Shrikes, vireos & shrike-babblers
- ↑ «Zvirbuļveidīgie». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 22. martā. Skatīts: 2017. gada 2. jūnijā.
- ↑ «Latvijas putni. Zvirbuļveidīgie». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 3. decembrī. Skatīts: 2017. gada 4. jūnijā.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 Shrikes