Sulfāti: Atšķirības starp versijām

Dzēstais saturs Pievienotais saturs

Vienā rindā

Pašreizējā versija, 2022. gada 17. septembris, plkst. 11.01

Sulfāta jona struktūrformula. Visas saites šajā jonā ir vienāda garuma, jo negatīvie lādiņi π elektronu veidā ir delokalizēti.

Sulfāti (franču: sulfate, no latīņu: sulphur — 'sērs') ir sērskābes sāļi.^[1] Lielākoties tie labi šķīst ūdenī, izņemot kalcija, stroncija, svina un bārija sulfātus. Sārmu metālu un magnija sulfāti ir sastopami jūras ūdenī. Sulfāti ir relatīvi stabilas vielas, tikai apmēram pie 900 °C tie sadalās par metāla oksīdu un SO₂. Sulfāti ir jonu savienojumi un satur sulfātjonu SO₄²⁻. Ja šķīdumā sērskābe ir pārākumā, var veidoties skābie sāļi — hidrogēnsulfāti. Hidrogēnsulfāti satur hidrogēnsulfāta jonu HSO₄⁻. No ūdens šķīdumiem sulfāti parasti izdalās kristālhidrātu veidā (dažu metālu, piemēram, vara un dzelzs, sulfātu kristālhidrātus sauc par vitrioliem).

Iegūšana

Sulfātus var iegūt, metāliem vai to savienojumiem reaģējot ar sērskābi, vai, atsevišķos gadījumos, ar citiem sulfātiem. Sulfāti var veidoties arī, oksidējoties sulfītiem (sērpaskābes sāļiem).

Ca(OH)₂ + H₂SO₄ → CaSO₄ +2H₂O

BaCl₂ + Na₂SO₄ → BaSO₄ + 2NaCl

2Na₂SO₃ + O₂ → 2Na₂SO₄

Bezūdens sulfātus iegūst, sēra trioksīdam reaģējot ar atbilstošajiem hlorīdiem neūdens vidēs, kā šķidrā SO₂ vai sulfurilhlorīdā:

CuCl₂ + 2SO₃ → CuSO₄ + SO₂Cl₂

Sulfāti bieži vien ir ķīmiskās rūpniecības atkritumi, jo tie veidojas neitralizācijas reakcijās ar sērskābi.

Nozīmīgākie sulfāti

Ģipsis — kalcija sulfāts, dabā sastopams dihidrāta veidā, ģipšakmenī.
Nātrija sulfāts (glaubersāls) — sastopams dažu jūru ūdeņos, dažreiz lieto par stikla izejvielu, jo tas ir lētāks par sodu, taču vairāk veicina kausēšanas krāsns koroziju.

Atsauces

↑ Svešvārdu vārdnīca (trešais izd.). Jumava. 2007. 761. lpp. ISBN 978-9984-38-332-3.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sulfāti.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)

Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Svešvārdu vārdnīca (trešais izd.). Jumava. 2007. 761. lpp. ISBN 978-9984-38-332-3.

[1]

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
 [[Attēls:Sulfate-ion-2D-dimensions.png|thumb|200px|Sulfāta jona struktūrformula. Visas saites šajā jonā ir vienāda garuma, jo negatīvie lādiņi π elektronu veidā ir delokalizēti.]]
-'''Sulfāti''' ir [[sērskābe]]s [[sāļi]]. Lielākoties tie labi šķīst [[ūdens|ūdenī]], izņemot [[kalcijs|kalcija]], [[stroncijs|stroncija]], [[svins|svina]] un [[bārijs|bārija]] sulfātus. [[Sārmu metāli|Sārmu metālu]] un [[magnijs|magnija]] sulfāti ir sastopami jūras ūdenī. Sulfāti ir relatīvi stabilas vielas, tikai pie ≈900&nbsp;°C tie sadalās par metāla [[oksīdi|oksīdu]] un SO<sub>2</sub>. Sulfāti ir jonu savienojumi un satur sulfātjonu SO<sub>4</sub><sup>2−</sup>. Ja šķīdumā sērskābe ir pārākumā, var veidoties skābie sāļi - '''hidrogēnsulfāti'''. Hidrogēnsulfāti satur hidrogēnsulfāta jonu HSO<sub>4</sub><sup>−</sup>. No ūdens šķīdumiem sulfāti parasti izdalās [[kristālhidrāts|kristālhidrātu]] veidā (dažu metālu, piemēram, [[varš|vara]] un [[dzelzs]], sulfātu kristālhidrātus sauc par [[vitrioli]]em).
+'''Sulfāti''' ({{val|fr|sulfate}}, no {{val|la|sulphur}} — '[[sērs]]') ir [[sērskābe]]s [[sāļi]].<ref>{{Grāmatas atsauce |title= Svešvārdu vārdnīca |edition= trešais |year= 2007 |publisher= Jumava |isbn= 978-9984-38-332-3|page=761}}</ref> Lielākoties tie labi šķīst [[ūdens|ūdenī]], izņemot [[kalcijs|kalcija]], [[stroncijs|stroncija]], [[svins|svina]] un [[bārijs|bārija]] sulfātus. [[Sārmu metāli|Sārmu metālu]] un [[magnijs|magnija]] sulfāti ir sastopami jūras ūdenī. Sulfāti ir relatīvi stabilas vielas, tikai apmēram pie 900&nbsp;°C tie sadalās par metāla [[oksīdi|oksīdu]] un SO<sub>2</sub>. Sulfāti ir jonu savienojumi un satur sulfātjonu SO<sub>4</sub><sup>2−</sup>. Ja šķīdumā sērskābe ir pārākumā, var veidoties skābie sāļi — '''hidrogēnsulfāti'''. Hidrogēnsulfāti satur hidrogēnsulfāta jonu HSO<sub>4</sub><sup>−</sup>. No ūdens šķīdumiem sulfāti parasti izdalās [[kristālhidrāts|kristālhidrātu]] veidā (dažu metālu, piemēram, [[varš|vara]] un [[dzelzs]], sulfātu kristālhidrātus sauc par [[vitrioli]]em).
 == Iegūšana ==
@@ 9. rindiņa: / 9. rindiņa: @@
 :Ca(OH)<sub>2</sub> + H<sub>2</sub>SO<sub>4</sub> → CaSO<sub>4</sub> +2H<sub>2</sub>O
-:BaCl<sub>2</sub> + Na<sub>2</sub>SO<sub>4</sub>→ BaSO<sub>4</sub> + 2NaCl
+:BaCl<sub>2</sub> + Na<sub>2</sub>SO<sub>4</sub> → BaSO<sub>4</sub> + 2NaCl
 :2Na<sub>2</sub>SO<sub>3</sub> + O<sub>2</sub> → 2Na<sub>2</sub>SO<sub>4</sub>
@@ 21. rindiņa: / 21. rindiņa: @@
 == Nozīmīgākie sulfāti ==
-* [[Ģipsis]] - kalcija sulfāts, dabā sastopams dihidrāta veidā, [[ģipšakmens|ģipšakmenī]].
+* [[Ģipsis]] — kalcija sulfāts, dabā sastopams dihidrāta veidā, [[ģipšakmens|ģipšakmenī]].
-* [[Nātrija sulfāts]] (glaubersāls) - sastopams dažu jūru ūdeņos, dažreiz lieto par [[stikls|stikla]] izejvielu, jo tas ir lētāks par [[nātrija karbonāts|sodu]], taču vairāk veicina kausēšanas krāsns [[korozija|koroziju]].
+* [[Nātrija sulfāts]] (glaubersāls) — sastopams dažu jūru ūdeņos, dažreiz lieto par [[stikls|stikla]] izejvielu, jo tas ir lētāks par [[nātrija karbonāts|sodu]], taču vairāk veicina kausēšanas krāsns [[korozija|koroziju]].
+== Atsauces ==
-{{commonscat|sulfates|Sulfāti}}
+{{atsauces}}
+== Ārējās saites ==
+{{sisterlinks-inline}}
+{{enciklopēdiju ārējās saites}}
 {{ķīmija-aizmetnis}}
+{{autoritatīvā vadība}}
 [[Kategorija:Sulfāti]]
 [[Kategorija:Sērs]]
-[[bg:Сулфат]]
-[[bs:Sulfat]]
-[[ca:Sulfat]]
-[[cs:Sírany]]
-[[da:Sulfat]]
-[[de:Sulfate]]
-[[en:Sulfate]]
-[[eo:Sulfato]]
-[[es:Sulfato]]
-[[et:Sulfaadid]]
-[[fa:سولفات]]
-[[fi:Sulfaatti]]
-[[fr:Sulfate]]
-[[gl:Sulfato]]
-[[he:סולפט]]
-[[hr:Sulfati]]
-[[hu:Szulfát]]
-[[id:Sulfat]]
-[[it:Solfato]]
-[[ja:硫酸塩]]
-[[lt:Sulfatai]]
-[[ms:Sulfat]]
-[[nl:Sulfaat]]
-[[nn:Sulfat]]
-[[no:Sulfat]]
-[[pl:Siarczany(VI)]]
-[[pt:Sulfato]]
-[[ru:Сульфаты]]
-[[sh:Sulfat]]
-[[simple:Sulphate]]
-[[sk:Síran]]
-[[sl:Sulfat]]
-[[sr:Сулфат]]
-[[sv:Sulfat]]
-[[th:ซัลเฟต]]
-[[tl:Sulfato]]
-[[tr:Sülfat]]
-[[uk:Сульфати]]
-[[zh:硫酸鹽]]