Inflācija: Atšķirības starp versijām
m Added links (Iezīmes: Labojums no mobilās ierīces Labojums no mobilās lietotnes iOS app edit) |
Informācijas papildināšana un sakārtošana (Iezīmes: Labojums no mobilās ierīces Labojums no mobilās lietotnes iOS app edit) |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Inflācija''' ({{val|la|inflatio}} — 'uzpūšanās') ir process, ar kuru parasti apzīmē naudas vērtības krišanos un [[cena|cenu]] pieaugumu.<ref name=“investopedia”>{{cite web|url=https://www.investopedia.com/terms/i/inflation.asp|title=Inflation|work=investopedia.com|publisher=Investopedia|first=James|last=Chen|accessdate=2 June 2019}}</ref> Tā kā inflācija īstermiņā parasti ir salīdzinoši mērena un neredzama, cilvēkiem ir tendence to īpaši neizjust un nepamanīt, taču neskatoties uz to tā katru mēnesi, ceturksni vai gadu kalpo par galveno rādītāju tam, cik procentuāli ir samazinājusies attiecīgās [[valūta]]s pirktspēja pret iepriekšējo periodu.<ref name=“investopedia”/><ref name=”forbes”>{{cite web|url=https://www.forbes.com/sites/forbesrealestatecouncil/2017/11/29/how-you-can-profit-from-inflation/#3f012c85f022|title=How You Can Profit From Inflation|work=forbes.com|publisher=Forbes|first=Keith|last=Weinhold|date=29 November 2017|accessdate=2 June 2019}}</ref> Šī iemesla dēļ inflāciju nereti mēdz dēvēt arī par t.s. “neredzamo nodokli” (''invisible tax''), kas ilgtermiņā parasti samazina nopelnīto vai uzkrāto finansiālo līdzekļu vērtību.<ref name=”forbes”/> |
'''Inflācija''' ({{val|la|inflatio}} — 'uzpūšanās') ir process, ar kuru parasti apzīmē naudas vērtības krišanos un [[cena|cenu]] pieaugumu.<ref name=“investopedia”>{{cite web|url=https://www.investopedia.com/terms/i/inflation.asp|title=Inflation|work=investopedia.com|publisher=Investopedia|first=James|last=Chen|accessdate=2 June 2019}}</ref> Tā kā inflācija īstermiņā parasti ir salīdzinoši mērena un neredzama, cilvēkiem ir tendence to īpaši neizjust un nepamanīt, taču neskatoties uz to tā katru mēnesi, ceturksni vai gadu kalpo par galveno rādītāju tam, cik procentuāli ir samazinājusies attiecīgās [[valūta]]s pirktspēja pret iepriekšējo periodu.<ref name=“investopedia”/><ref name=”forbes”>{{cite web|url=https://www.forbes.com/sites/forbesrealestatecouncil/2017/11/29/how-you-can-profit-from-inflation/#3f012c85f022|title=How You Can Profit From Inflation|work=forbes.com|publisher=Forbes|first=Keith|last=Weinhold|date=29 November 2017|accessdate=2 June 2019}}</ref> Šī iemesla dēļ inflāciju nereti mēdz dēvēt arī par t.s. “neredzamo nodokli” (''invisible tax''), kas ilgtermiņā parasti samazina nopelnīto vai uzkrāto finansiālo līdzekļu vērtību.<ref name=”forbes”/> |
||
[[Latvija|Latvijā]], tāpat kā pārējā [[eirozona|eirozonā]], inflāciju galvenokārt kontrolē [[Eiropas Centrālā banka]] (ECB), kuras monetārās politikas mērķis ir noturēt inflācijas likmi pie 2% robežas (tā lai tā nebūtu pārāk strauja, bet arī tā, lai neveidotos [[deflācija]], kas ir tiešs pretstats inflācijai).<ref>{{cite web|url=https://www.ecb.europa.eu/mopo/html/index.en.html|title=Monetary policy|work=ecb.europa.eu|publisher=European Central Bank|accessdate=2 June 2019}}</ref> 2018. gadā Latvijā vidējā inflācija bija 2,5%, kas nozīmē, ka attiecībā pret 2017. gadu visas preču cenas palika vidēji par 2,5% dārgākas.<ref>{{cite web|url=https://www.tvnet.lv/6496939/videja-gada-inflacija-latvija-pern-2-5|title=Vidējā gada inflācija Latvijā pērn - 2,5%|work=tvnet.lv|publisher=LETA|date=11 January 2019|accessdate=2 June 2019}}</ref> |
|||
[[Statistika|Statistikā]] pieņemtajā praksē kā izplatītāko inflācijas mērvienību lieto [[patēriņa cenu indekss|patēriņa cenu indeksu]] (PCI). PCI parāda, kā ir izmainījies vidējais cenu līmenis tipiskas [[mājsaimniecība]]s pirktajām [[prece|precēm]] un [[pakalpojums|pakalpojumiem]] noteiktā laika posmā. Šim cenu līmenim pieaugot, no mājsaimniecības viedokļa naudas vērtība samazinās. |
|||
| ⚫ | |||
Pastāv arī citas inflācijas mērvienības, kā, piemēram, [[IKP deflators]] utt. Pēdējo parasti izmanto [[makroekonomika|makroekonomiskos]] aprēķinos, lai novērtētu inflācijas ietekmi uz valsts [[ekonomika|ekonomiku]] kopumā. |
|||
| ⚫ | |||
== Inflācija ilgtermiņā == |
== Inflācija ilgtermiņā == |
||
Versija, kas saglabāta 2019. gada 2. jūnijs, plkst. 12.36
Inflācija (latīņu: inflatio — 'uzpūšanās') ir process, ar kuru parasti apzīmē naudas vērtības krišanos un cenu pieaugumu.[1] Tā kā inflācija īstermiņā parasti ir salīdzinoši mērena un neredzama, cilvēkiem ir tendence to īpaši neizjust un nepamanīt, taču neskatoties uz to tā katru mēnesi, ceturksni vai gadu kalpo par galveno rādītāju tam, cik procentuāli ir samazinājusies attiecīgās valūtas pirktspēja pret iepriekšējo periodu.[1][2] Šī iemesla dēļ inflāciju nereti mēdz dēvēt arī par t.s. “neredzamo nodokli” (invisible tax), kas ilgtermiņā parasti samazina nopelnīto vai uzkrāto finansiālo līdzekļu vērtību.[2]
Latvijā, tāpat kā pārējā eirozonā, inflāciju galvenokārt kontrolē Eiropas Centrālā banka (ECB), kuras monetārās politikas mērķis ir noturēt inflācijas likmi pie 2% robežas (tā lai tā nebūtu pārāk strauja, bet arī tā, lai neveidotos deflācija, kas ir tiešs pretstats inflācijai).[3] 2018. gadā Latvijā vidējā inflācija bija 2,5%, kas nozīmē, ka attiecībā pret 2017. gadu visas preču cenas palika vidēji par 2,5% dārgākas.[4]
Vairumā valstu inflācijas aprēķinus veic dažādas statistiskās institūcijas. Latvijā šo funkciju pilda Latvijas Centrālā statistikas pārvalde. Eiropas Savienībā kopumā, inflācijas, tāpat kā citu statistisko rādītāju aprēķinus veic Eirostat (Eurostat).
Inflācija ilgtermiņā
Pastāv dažādi viedokļi par inflācijas iemesliem, to lomu un mijiedarbību ilgtermiņā. Vairums ekonomistu uzskata, ka inflācija veidojas naudas piedāvājuma, produkcijas un pakalpojumu izlaides, kā arī banku procentu mijiedarbības rezultātā. Taču atšķirības ir viedokļos par minēto faktoru lomu. Tā, ja "monetāristi" uzsver naudas piedāvājuma noteicošo lomu inflācijas tempa veidošanā, tad "keinsisti" atzīmē, ka inflācija ir kopējs visu minēto faktoru savstarpējās mijiedarbības efekts un atsevišķiem faktoriem nav īpaša loma.
Inflācija vidējā un īstermiņā
Ierobežotā laika posmā (3-5 gadi) bez makroekonomiskiem faktoriem inflācijas tempu var būtiski ietekmēt arī cenu un algu līmeņi, to savstarpējā attiecība. Tā, ja valstī to vai citu iemeslu dēļ palielinās darba algas pieauguma temps, tas rada papildus pieprasījumu preču un pakalpojumu tirgū. Citiem vārdiem, pieaug pieprasījums un, jautājums ir - vai piedāvājums ir adekvāts šim pieaugušajam pieprasījumam. Ja piedāvājuma pieauguma temps neatbilst pieprasījuma pieauguma tempam, jeb, kā saka - piedāvājuma elastība ir mazāka par pieprasījuma elastību, straujāk sāk pieaugt cenu līmenis. Tas arī izpaužas kā palielināts inflācijas temps.
Skatīt arī
Atsauces
- ↑ 1,0 1,1 James Chen. «Inflation». investopedia.com. Investopedia. Skatīts: 2019. gada 2. jūnijs.
- ↑ 2,0 2,1 Keith Weinhold. «How You Can Profit From Inflation». forbes.com. Forbes, 2017. gada 29. novembris. Skatīts: 2019. gada 2. jūnijs.
- ↑ «Monetary policy». ecb.europa.eu. European Central Bank. Skatīts: 2019. gada 2. jūnijs.
- ↑ «Vidējā gada inflācija Latvijā pērn - 2,5%». tvnet.lv. LETA. 2019. gada 11. janvāris. Skatīts: 2019. gada 2. jūnijs.
Ārējās saites
- Eiropas Centrālās bankas ieraksts
- Encyclopaedia Britannica ieraksts (angliski)
- Investopedia ieraksts (angliski)
 | Šis ar ekonomiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|