Inflācija: Atšķirības starp versijām
Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0beta2) |
|||
| 15. rindiņa: | 15. rindiņa: | ||
[http://www.csb.gov.lv/csp/ Latvijas Centrālā Statistikas pārvalde] |
[http://www.csb.gov.lv/csp/ Latvijas Centrālā Statistikas pārvalde] |
||
[http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page?_pageid=1090,30070682,1090_33076576&_dad=portal&_schema=PORTAL Eurostat] |
[https://web.archive.org/web/20061211082238/http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page?_pageid=1090,30070682,1090_33076576&_dad=portal&_schema=PORTAL Eurostat] |
||
== Avoti == |
== Avoti == |
||
Versija, kas saglabāta 2018. gada 17. jūlijs, plkst. 23.35
Ar inflāciju apzīmē cenu pieauguma procesu. Inflāciju mēra kā cenu vidējā līmeņa izmaiņu procentuālā izteiksmē noteiktā laika posmā - mēnesī, ceturksnī, gadā u.c. Statistikā pieņemtajā praksē kā izplatītāko inflācijas mērvienību lieto patēriņa cenu indeksu (PCI). PCI parāda, kā ir izmainījies vidējais cenu līmenis tipiskas mājsaimniecības pirktajām precēm un pakalpojumiem noteiktā laika posmā. Šim cenu līmenim pieaugot, no mājsaimniecības viedokļa naudas vērtība samazinās.
Pastāv arī citas inflācijas mērvienības, kā, piemēram, IKP deflators utt. Pēdējo parasti izmanto makroekonomiskos aprēķinos, lai novērtētu inflācijas ietekmi uz valsts ekonomiku kopumā.
Vairumā valstu inflācijas aprēķinus veic statistiskās institūcijas. Latvijā šo funkciju pilda Latvijas Centrālā statistikas pārvalde. Eiropas Savienībā kopumā, inflācijas, tāpat kā citu statistisko rādītāju aprēķinus veic Eirostat (Eurostat).
Inflācija ilgtermiņā
Pastāv dažādi viedokļi par inflācijas iemesliem, to lomu un mijiedarbību ilgtermiņā. Vairums ekonomistu uzskata, ka inflācija veidojas naudas piedāvājuma, produkcijas un pakalpojumu izlaides, kā arī banku procentu mijiedarbības rezultātā. Taču atšķirības ir viedokļos par minēto faktoru lomu. Tā, ja "monetāristi" uzsver naudas piedāvājuma noteicošo lomu inflācijas tempa veidošanā, tad "keinsisti" atzīmē, ka inflācija ir kopējs visu minēto faktoru savstarpējās mijiedarbības efekts un atsevišķiem faktoriem nav īpaša loma.
Inflācija vidējā un īstermiņā
Ierobežotā laika posmā (3-5 gadi) bez makroekonomiskiem faktoriem inflācijas tempu var būtiski ietekmēt arī cenu un algu līmeņi, to savstarpējā attiecība. Tā, ja valstī to vai citu iemeslu dēļ palielinās darba algas pieauguma temps, tas rada papildus pieprasījumu preču un pakalpojumu tirgū. Citiem vārdiem, pieaug pieprasījums un, jautājums ir - vai piedāvājums ir adekvāts šim pieaugušajam pieprasījumam. Ja piedāvājuma pieauguma temps neatbilst pieprasījuma pieauguma tempam, jeb, kā saka - piedāvājuma elastība ir mazāka par pieprasījuma elastību, straujāk sāk pieaugt cenu līmenis. Tas arī izpaužas kā palielināts inflācijas temps.
Ārējās saites
Latvijas Centrālā Statistikas pārvalde
Avoti
The Inflation - Targeting Debate. By Ben S. Bernanke and Michael Woodford, 2006.
|