concertatus
Latin
editEtymology
editPerfect passive participle of concertō.
Participle
editconcertātus (feminine concertāta, neuter concertātum); first/second-declension participle
Declension
editFirst/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | concertātus | concertāta | concertātum | concertātī | concertātae | concertāta | |
genitive | concertātī | concertātae | concertātī | concertātōrum | concertātārum | concertātōrum | |
dative | concertātō | concertātae | concertātō | concertātīs | |||
accusative | concertātum | concertātam | concertātum | concertātōs | concertātās | concertāta | |
ablative | concertātō | concertātā | concertātō | concertātīs | |||
vocative | concertāte | concertāta | concertātum | concertātī | concertātae | concertāta |