obstaturus
From Wiktionary, the free dictionary
From Wiktionary, the free dictionary
Future active participle of obstō
obstātūrus (feminine obstātūra, neuter obstātūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | obstātūrus | obstātūra | obstātūrum | obstātūrī | obstātūrae | obstātūra | |
| genitive | obstātūrī | obstātūrae | obstātūrī | obstātūrōrum | obstātūrārum | obstātūrōrum | |
| dative | obstātūrō | obstātūrae | obstātūrō | obstātūrīs | |||
| accusative | obstātūrum | obstātūram | obstātūrum | obstātūrōs | obstātūrās | obstātūra | |
| ablative | obstātūrō | obstātūrā | obstātūrō | obstātūrīs | |||
| vocative | obstātūre | obstātūra | obstātūrum | obstātūrī | obstātūrae | obstātūra | |
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.