exorbito

Etymology

From ex- +‎ orbita (“track”).

Pronunciation

(Classical Latin) IPA^(key): /ekˈsor.bi.toː/, [ɛkˈs̠ɔrbɪt̪oː]

(modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ekˈsor.bi.to/, [eɡˈzɔrbit̪o]

Verb

exorbitō (present infinitive exorbitāre, perfect active exorbitāvī, supine exorbitātum); first conjugation

to go off the track, deviate

Conjugation

More information indicative, singular ...

indicative		singular			plural
indicative		first	second	third	first	second	third
active	present	exorbitō	exorbitās	exorbitat	exorbitāmus	exorbitātis	exorbitant
	imperfect	exorbitābam	exorbitābās	exorbitābat	exorbitābāmus	exorbitābātis	exorbitābant
	future	exorbitābō	exorbitābis	exorbitābit	exorbitābimus	exorbitābitis	exorbitābunt
	perfect	exorbitāvī	exorbitāvistī	exorbitāvit	exorbitāvimus	exorbitāvistis	exorbitāvērunt, exorbitāvēre
	pluperfect	exorbitāveram	exorbitāverās	exorbitāverat	exorbitāverāmus	exorbitāverātis	exorbitāverant
	future perfect	exorbitāverō	exorbitāveris	exorbitāverit	exorbitāverimus	exorbitāveritis	exorbitāverint
passive	present	exorbitor	exorbitāris, exorbitāre	exorbitātur	exorbitāmur	exorbitāminī	exorbitantur
	imperfect	exorbitābar	exorbitābāris, exorbitābāre	exorbitābātur	exorbitābāmur	exorbitābāminī	exorbitābantur
	future	exorbitābor	exorbitāberis, exorbitābere	exorbitābitur	exorbitābimur	exorbitābiminī	exorbitābuntur
	perfect	exorbitātus + present active indicative of sum
	pluperfect	exorbitātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	exorbitātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
subjunctive		first	second	third	first	second	third
active	present	exorbitem	exorbitēs	exorbitet	exorbitēmus	exorbitētis	exorbitent
	imperfect	exorbitārem	exorbitārēs	exorbitāret	exorbitārēmus	exorbitārētis	exorbitārent
	perfect	exorbitāverim	exorbitāverīs	exorbitāverit	exorbitāverīmus	exorbitāverītis	exorbitāverint
	pluperfect	exorbitāvissem	exorbitāvissēs	exorbitāvisset	exorbitāvissēmus	exorbitāvissētis	exorbitāvissent
passive	present	exorbiter	exorbitēris, exorbitēre	exorbitētur	exorbitēmur	exorbitēminī	exorbitentur
	imperfect	exorbitārer	exorbitārēris, exorbitārēre	exorbitārētur	exorbitārēmur	exorbitārēminī	exorbitārentur
	perfect	exorbitātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	exorbitātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
imperative		first	second	third	first	second	third
active	present	—	exorbitā	—	—	exorbitāte	—
active	future	—	exorbitātō	exorbitātō	—	exorbitātōte	exorbitantō
passive	present	—	exorbitāre	—	—	exorbitāminī	—
passive	future	—	exorbitātor	exorbitātor	—	—	exorbitantor
non-finite forms		active			passive
non-finite forms		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		exorbitāre	exorbitāvisse	exorbitātūrum esse	exorbitārī	exorbitātum esse	exorbitātum īrī
participles		exorbitāns	—	exorbitātūrus	—	exorbitātus	exorbitandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		exorbitandī	exorbitandō	exorbitandum	exorbitandō	exorbitātum	exorbitātū

Close

Conjugation of exorbitō (first conjugation)

Descendants

Catalan: xarbotar
English: exorbitant (via the present participle exorbitāns)
Italian: esorbitare

References

“exorbito”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press