#
r05
U
I
VIZUA LO MAKSLU
I
.\
c 4.ao
,
nXil[lllllil[i ttli
J
JA
cEfolutls
LA KA
to5
t2
01/15 t6
Tev b0s savu Miti goddt!
Rihard s Zarini
Gundega GaiFrte
l8
l2 0r15
16
tud pagljuae gada 2? jirmja, Riha.da
zantra (1869-1939) divkeriaja atceres diena
11.1:. dzimianas diena u.75 nevcs gadldjeDa),
srevaju pie vita lilfa, uz knm ncbla neviena
zieda nan bija neEti par nuns visicn. Un es
neesmu seniimcntaEs latvlelLr kapu kultnEs
ie.ek'nELa g'?6fijubile.lls gadi
Rige
nenoti
ka neviens nopietns atcei€s pasrkrms. Rihards
zarirti vC(Ejams ka liens no latviei! mekslas
p arieDr, kurS kopi a.citicnmnsu frofeslo
naEs mlkslas pionieien lcica nenovCtaianu
dafbu val K ev$asnrpenjas laika, pic.adot,ka
Iatviciu nalsla if lidzvCrliga Rietun.i.opas
lalstu laikhetrgas makslas sasrieglmien. Te
blja sociali aktva un provoceioia oakda.
Tapec bijaliels gandartums, lld I okrobri
rjaEmas piljnolika mi6u nozlnignka grankas
klasil.a aimilu eEmara s ! tviriana s svatki. Tes
lzdevCjs maksliniel! rnaTdals maFnatikas
proteso.s Aivars CclnnrS,
Ia!niznekuiala gramata.bodams nilzigs
laltologiskais marerials, a. Lur! palidzibu
!a.am izsekor makslnieka dzrves un radoiajai
biogfijai. Rihards Zaina detalizari rn asprrri
gi astastrjis savas dzjres norikumG, Las bijuii
bnriski villa ka cilvEka un.adosas persombas
izaug$ne. Makslini.ka apbrinojamas darba
spejas un radosuns noteica auBsru prasibu
limeri a, prer apkirtajiem, kas nereri .ad-ta
gar konfl iktsitlac1las, gan vicnlar!i turiozus
aqadrlumus. vClrejz argedinot ka navjautik
svarigi tas, kasar mums nodek, bet gar t!s, ka
,,nckorektus lzrei.iennJi spaja a.gumenrati
aispakot ar tonkreliem likticn.
Lasor autobiogEfiju. pe ie.inamies, ka
lisa gra6ka dzrve valtqama ka nakslinicka
ideils i z\nrz ot vis! ugstakos nE.kus u n tos
plepil.lol Jama gramat! atklri saislosus kul
tnrlast!.ishus notikunus un vie.laicigi kalpo
P!r pamlt,nateriah iz.ila malislinieka z jnahis
relilvaios daudzolom analizeiana, ku.as mnsu klasiflsbrlis panatli.ajs
!n augsru standa'tu noteicajs nakanajan
paaudzEn, pieticL j!u tns uzslcift : sralgnlika,
preses !. $ enaru, lietiifa gra6lc, ekslirliun
citas. Tieli vnru vann davat ari par htvielu
na.ioDnEs heraldlkas mditajr. Labi zilams Ri
Raksta
ha
azari.radevumsLalvtas grfto|adizaina
izsllida3, bct vaiEkums nezina, ko noz]ma lnla
.adirais sihbols uz nludasznnan pie kura vitri
konsekventi stradajajau L{opi 20. gs. seku
Dra. Tas i. Latvilastals,ko meisrars padan:jis
neDrirsrig!. Tas pats, ko redzam alj !z mnsu
cn
morCtair!,berkatrtigidavejamtil{ai par
lJndanT taismlgs parrioK, atkleti,,ka-
rcdarns" ar socialdemokrarie r, ralantigais
m,kslinieks par pic.akumu uzskalija Utlienr
ne.ijas pasapziFs .clianu. Saja L{orieksLeje
Rjha.ds Zarilri ncliekulo ur nelraidas.
nosau.ot negodigos ie.adtus v!rsrs konfola
p ,,augotiem lalsls kermeni ,, kasvi$nka
kau?n godigam pilsonin jrapliaro. Prorans,
galvena .np€ vin-ln bija tautieiu iz8ljtosana
mekslasjaur.jumos, ui iaja darba !i4i cereja
uz zinenNvahts lidzdalibu,lo ipaii nodibiro
ties I-aLvtas Republikai. Tonre. bija ,.( .) vicnmar
jab.lnas par mnN ]auiu plano kulrnras viEmu,
taau padoties iiradtr .ih.aku iedornanr un ne
kuliualbai Dedrkst. To es arl nelad neesDu
darijh, nctldnoties, ka arsanuzstaiaDos sev
iemanloju visadns ienaldniekus, lpaii saeimas
deputaru viszitru vidnlr D.osmes nakshrieL{a,n
netnla vi$
asi
rosod(abirokr.tijuun
koru|ciju valdiba, bet parmetlmus. ka lieto
,,Krd!m Ledrie5 t@cremm :ieroj! n€5
dzivibd br;ru hPo5 du$i e, s k;d,
iiYii;.iPojis P!trF5
Rh d57d
Ri.h
R-,sd,
CELO.]UMS LA KA
lo5
Je
wniru
ubin*f
n!. rde; i
zqriao
enit4
VESTA L(,2015.3sr tPP
I
l.
I9
areras
a
ibrslGpa lena Vanaga 13. novenlrra
Domab!7.i.a), krmvi$ ai.inal.
|ar.aksrir (perzimat utt ) mnsu nacionalo mltu
Ak tu ali z et sla.igakos sinbolls kas laL! muns
izstaid.or seli ka na.ru. simbotus, kas ieiekma
nnsuTemapzinuu hirsurdeelus SinrLro[8,
las n na.ij.s veiksmes vai neveiksn.s pamare,
uruna
(2014j
jo nirsu Iepnunrs par ilern simbolicmvairos
ne.rjas spaku un v,enotjLru vlensno radien
simbollem ir Latlija Prcclznk, \,1ate J,atvrj!. Si
g!da uzr!na Doma baznica arhibisk.ps aici.aJa
iztureties p.et Larvllu ka N1eti nn 13 nove.
pat nosau.! pa. Mares dienu
Jaatgadina,lG sievieres kr na.iju nn taLtu
snnbohzajoia teL! vasru.e saishslau mnsu
e,!s ptunajien gadsnntiem. vlens no agEka
.iiem piemaricm ir B.itanrj!, koskailras sicvictes veidol,i redzan uz romie!(r lalta nroratAh.
A.l.itas lielas, d vesclBx paiapzii)u lpveldras
nacils ar lidzigiem ralicm lepojas ik !7 sola,lo
tie apli.cina nrcijas Iegitinacrln: !estu sl<as
s.kncs, seDumu, badjcijas uit. Latvija iai tra
dic'l ai pi evi. nojas 19. gadsinli, nacionalisma
veidoaanas laika, tomE.lisakrlval N,1ite Laivrja
tila popularizah 20. gs. - stalrl{aru periode
(spilgtal{ais piena.s ir l(arla znl€sMates Lal\,i
jas tals tElniectua), netikaizlaists pat padoolu
rciins (Jnris zarif !. Piemincklis Otra pasa!les
#
lo5
CELOJU MS LA KA
t2 ol/15 t6
kare k.irusajien Ludza,1963), pro|ans, akrlval(to saka iznantot 30. gadLr Lreigiis, atmodas
Laike
(J,lgiia lran.kcviaa.l\'lare
J
arviJa un
brivrbasakmers. Pieminasmedala,1990iAfla
Dnmpe.
Dzimtene Nletc - Lanij!. Brtlu kapi
Lcstena,2000) Sodien rals tieklietors arag
ncntai, ltbilsroii poli*orektuma dilcatn€i,
dicmial.eti pat ka.lkarnles.kas vicnma. brjis
visasikais sabied.lbas atnrodineiadas ianrs.
lapiebilst, ka naciol.lo siinbolu izhanioiana
ia! kopi 19. gs. icvarojamiplalgsrinala sati
riskes g.alikas statusu.
Isi inlneiu dai6 nacronalisma teorijas
aspektns, has noteica Mares Latvijas ralanls
iemestus. 19. gadsimte na.ionADskusubas
ideologu Mdevum Lrila izceltra.lus sinbo-
lus,l{!s laulu uzrvcrt Iatv,e!us
l{a
alronohu,
spac'gu naciiu, kumi pienakas sava neatkariga
vahts. Na.ionalis'!a nilologja, pa. I(atrnras
vqderi ((ath?riru \ierdeT) dotoAn nncijas riekuztvcrtas ld indjvrdi, kaslokalizati
laiki
telpa, kam piemir vr.ds. temenis,
dvasele, nisrjam gibasspaks un kas izdztuo
savus dzlves .iklus: dzinianu, uzplaukumu,
pagrimumu
navi. Lidzigi a.l Kreigs Kalhnns
@
u
!.
(crnig calhoun) e hrija na.ionalGmu
individualGma ideologit u
ui
Tlud na.ijulcido indivldl,
.r
personlbas ideju,
kas
irnetalonski
s!jstiti ka !iedotas bntnes ar neiz.icinamu
/
nnilgu idenrilati. Srda nacioneEs kopienas ka
pereoDiiras uzlvere radlja lablaligls apst,klN
necijas alegor iu izphrn)ai.
Mates Latvij! s tCl a analizei atbilst
ernosinbolisna pa.!digmas ni.rjas izpates
pincipi,jo tie peFar gan pdlroldialisnas, gan
ta k.i.ilru mode'nistur galcjtuas Pazlstamah
€trosimbolists Lntonijs D. Sinirs (Anlhor}
D. snliih) uzsler l,a kat.a nakanaja paatrdza
varcjam! Decijas un nacionrlo nrterciu,,per
vC.taia.al parderina!ana. iznanlas nacionelas
idendtates atseviifas iNaumcs. Tas notiek!r
a ktivu valsts, politilu !n nrGlektualu lidzdaIhu.r vlenlaicigi csoia parma.rojahiba un
rep.iekaajas inGrpretacijas ierobeio bntisku
iznailru iespaj!i L.adiciju adase Lr pi.sl.ede
sdngri ierobeiota, rc nosak" atrie.lgas rauus
ir
kultnm: tas valoda, liknhi, sinboli, atrni$s,
miti. tradicijls urr. To visu apzine a.jedzienu
.,ni ri ski si mb o lh l<ais kur riras konp lckss']
Latlielu na.ionailsins i2audzis no nnsu
kulrn.as,,nitiski simbolGke" konpleksa matiik!.iie'n Glien. Dainas arrcdami dandzi sievieiu
talj, kassimb.liza dzimto zemi. pirmka.ttair
zemes alglibas dieviba Mara.!
RihardsZarinsiosinbolu LarliJu
iznantojis daldzpnsigi bet ior€iz vak,k
aPskausim tilei vlenu Glalariaciju - Latlija ka
kugrs Latvij. tugr l-arvija,kam n.pi€cieia'ni
|aligi,lai kopigo kugr iTvadittr cauri visiem
/
ifcrsliem. resp.jams, granki iedvesnoja lidzjgi
piemCri, rosta+ lopo!.ia larvieiu m,ksh.
Tiesi l(, krgis m vienlai.igi ke sieviete Latlia
rcdzam! viena no agrakajiem ij tala paraugien.
Zinajums slslucas ar dzclnieka larta ltugena
slavedo dzejoli: ,,Kad arneks larvicnem tje laikl
(..) lGd pftls !eji, tas spi.dzinaun tauras kroni
.rl.dzina.' l(aut a.r torel2 rikai neilaudzi sapra
ta,parkrduhtrt?skroniunkrdumirdzeia.u
tiek runlts, visien bija sajnt., ka pCcgams
nakts aust rita gaisna.ro Uz bu.am redzami
ptuErcsivaio prcses izdenmu nosa!kunri. jo
rieii ncdiji (lidzigi ke lodien).adrja ur u^lrcja
Ieskiccjot kuga snnboliku,japiebilsr, ka
!.
ni
dvas€lu panieto
'nirulo
Sanu uz lizsauli .clolLrmus uz ciranpasaulam,
arhaiskajos pdekisutos ras biia telpas un laika
ikarsoianas lidzeklis. Tas nepiede. re zemes
ne nd.ns stihijai,at aSanasuz loga ir ka srarp
slivoklis (dzlvtu! nave). Enbl.matjka kugis
tos
butukugi v.ica
/
!3r sihbolizat veiksmi€! merfa sasniegianu
Plzjstams bila gricku mits pa.argon.uticn,
kasde\assi,nbotiskAdzncscelojuin,i nevis
bagattuu meklCjumos, bet lai piepildir! savn
likteni, atkEtu dzivesjegu m patiesibu, kas i.
lieEkie dargumi. Kugis Dedz simbolizatan cit
dvesel,bu.as- vifa gartl kistictiba tas
noTnraJEzn ltistu, baznicu, d.oilbu. izglabiaros tEkojose jirri. Ka o.g.Dizata, aizsargata
tclp. p.et naldigo pasatrli A.l ka Nolsa ikirsrs
kura var cerCt uz gEbi \ kad pasaule iet boje.
Valstim, kas atrodas piejn.as,kuga simbols
vaka
iripasi nozlmgs ]nrasb.au.Ejs pasanles
aldvas i epa ziiana s zlme Burukugis sinbolize
2
01t13 16
CELO.]UMS LAIKA
105
iusribu prct stEumi, nriciadvu. prctoianos
PsGvoialan, i.speju maini.nakohi, cc.lbu uz
Ub,kem perspcklvan. Tls l.viens novniill.,
akna sahna sinboli€m. Simbols kusribri
uz prieli!u, preri sapnin, particlbal, lainei,
mll€strbli !n vienlai.lgi to ifa.ilu snnbols, kui
T'zdl.ija novietol zihlgas Fglras l(uga
pnekigata pazrstafiajau !isnaz kopi senns
G.iek-ijas nakslas (loriatide, lanin an vidusIaiku vikingu kugu iedevri ur! No aptuleni
16 gs. beigan fdz 19. gs. saklmad varah rnat
parrradic'ju r. s. galiona,,tipa kuga p.iekSgala
lidzas va.as un spekasinboliem- lalven,
crgli€m un.itienr, ka ari ant.opomorhein
telien novietot Drcijas alegorijas sknlptnru
(ad kugis bija savu hiku nokalpojG, a. t. s.
gaLiona
iglran rohla
'"st'
kapteitu, ku6aipainicku
maju vaj sabieddsko eku sienas, Odgineli
(ba.ola laik! rie svCra vai.akas t.nia, rrdzani
kuAni.clh,s
un neap$.rdamas ir ro
'nuejos,
makslinieciskas L€lirares. Arkal janin BriteDija,
kuns flotcs pal.klmi bla legendari. No luga
p. ekigala lainagojola tala dizaina ir aizglts
Britariias vefloh, ko taead vam]n.edzal- IGra
lEkas jnr.lecibas koledias (ltqat Naral Coltege,
Ddrnnoxth) fasades priekia Da.tmuta un.irur
Anglija.
Ial{ LatvlaijnGs.obeZa ir gandn- 500 km,
ari mCs kugi va..m sallc ptu vienu .o nacionalalien simboliem, to slvos darbos izm.ntojis
Rihards ZariN rome.noznnlgaks simboh i.
Latvija - vits rad_tis rairak n€ta plecdesmirii
lzk.ist!Lizer !o veidolu Rihard!m Zailrln
palidzaja a.j irggadajie zin niskie larlieiu or
nadenta patrlumir:, kas savulaik ironista ka'ta
ukuii sklrbi kritizati, nosau.otZari.ru par par
,.tautas apgerbu pnmo kroploraju'Lr. AutobioErn6ia nelclinieks se+i atspakojis visusapn.lolumus, pamalojot vitr! zimato iaulastcl!u
sikako d.talu autenriskuhu. So p.ocesrvini
arminas sa[dznra !rla.otulafbu (,,Augeia kn'.s
ririiana"), tonir resnrotas par snagumu, bet
gaD brinas pa. nesap.otaDo prelestilu.
Metes Larvijas vcidola redzarn Riharda
z!rifa €dilo larvieiu sievietesidealu jaunn.
slaistr.lepn!, sla r( ar pareizi veidoru
spacrgl teDenl, gaisiennat,em ur gaisam
acim. tarptu hralDala (upehes tautasta.|a
:
r
\
.,9
Galva visbi€iet iraugsiais zilu vainags ke
valdnie.es k.oris, rokes lina lar tru.at zobenn
JzlClahjos pieme.os Larvia
uda va.enu
loEl - valsri, laipahdz uzticarf unprolcsionala koDranda, piman ka.terr poliLiki. Soainn
ncs.edzam dokumenbs pieneram,Saeinas
loceklu apl,c.iba, diplomos,
!c[spap]..s,
ielngumos plakatos un clrur, kur drosnigas
lprtEiribas pilna vi.a raueas !2priekSr
nekotnC. l-atvita jau ajevakts kLii redzana
arlu mudaszaram un narkam, pienC.ad.
,Satversnes sapulces pieni.rai':
Ai lankrtnras l-atqJas L€ls nezaudi savu ca
llnru. Arbilsioii hie.a$iiai re parasd attalora augune lieEka, izcelot ipaio stlrusu l€, pienanm
attel, €3 lpp. 3. alt ), kurvi]laiblakus rdzans
Mnristru p,rzidentsraris PaululcE.kam gruhbas
sagadajis godpndgas kon rdN / kabineh
21
12-01t14
CELOJI]MS LAIKA
t)
_.eL !
t :,
r'
16
to5
)' .<-'
_) r,'
.+ _'f .
Rih a5z iii
F*o:
no
La*!- l'1:k! s a[aa.nij:! lifo'mnij:s
qe roRharnaz,ria !b5
izveidoiana. Raibajnkompanijn dazi oZ pac CaF
.le Poris, tipac Latvije nztraucas, lai vCtGina
b hnciena . eradlsies prcblamas, ber stnrmanis
taisnol as. lia ,,limbriZa m iie tirg! izl ites de
hbakie P.visan
Lrez smakas
$uti to
nsn lteraris ! uto.ireles, a n Rainis, ku m j ubi
lejasgadsruvojasnosl.gumam Poeme'Daugava'
vi$ atgidnu N
ka salu
dzqnieki.bet tiem attal !e tukainiii (..f1
Atro dan i zinajrm i, kuros redza tr s, ka Male
Latta ir sai utusi i znis u si 1ti ilnsnrjga Par s a,!
barnu paligunekonrpet.n.i slinkumu vai par
no.levDu. \av li.jssaudzetsa (ndisUlnranisri,
Lur! aiznirsig {is!. Lo solils, tePec
/
\rirs
rdJ dn5k [q+ro,irPr]m;E!i
nn savu tautry' Ta
latvjijaPamn.a:Nlilat
/ritai
nits Pa.la ieiiem
ka ialojadu baretutaulu, nnsn Mrle l,atvrla ir
SeD
pG
aicina: ,,vrsi
memulllN,
atrasr, uD,
kam smakas nav. tie grib dkaj ar b.zsmalrnriem
kope bnt (.)l'val tiehpieda\€ti,,Paris uzPntGi.s
rqu *dsiha
nr
nav ahuah
nodrosina il tala
j auMkes int€.p rcta.rl a s, an iodienas nNliikul
turalisma apstaklos apliecinot akrlaltad betta
jar i. cira ..ksra Gnra Sinbolns \€r godinal vai
zaimot lz\,ate ir makshnicka atbildlba.
d7trv5. skaisra un sPaci!3. To
MoA*i +
oik
kopieB5 n
p*alisi
Edtrusl pol t
Smirh A.
of
'kie
u Nd,oio,ie
Red
! E$y [en.ePcLjq ka naq oia
ig !c;G koNru[til w]rojum , ko
i-a.il h ink *iu;L
&osnlkrnD
4iisk
fteoiier of
ooa
,oJ4|n nt
A Ctnicat s!ryet
Nd;d oirNdDnrnn.Londoni
Ne(
'nazlG
falaidnis"pelnrissodu(23 lpP,,1.alt.).
Nakamais piema6 n no hika. kld Knrk
ulman is otro reizi brt a lvlinistfu p re zi dents.
Riharda zanna sinPStlas \4lsts vadiralan
ra.nrredzanas, ras nav tikai srlmanis ka
pirmaja gadijume !r:lnni P.uluku ulnanis
L
Rnh:rJazrrira
*h
ias. Rsa VESTA 1K,20r5,3r2. PP
la!lrie.elLsnacionala simbolasta116e,kas
sarga tavzemi, nes veiksmi, atvaitu launos
spClns u. ml. (22.IpP.,2. att.).lnteItslnti,
ka :ranis aakste n.sPela izturat PreL sevi \arsto
k.itiku nn saka i$oEl ,,S\a.us", savukart
Ktulis Ulnranis slarlis uzvisu,ei.oPeiskil dkai
picbil zda msr ry eniet tapat nani un minisnus,
nepa.eizil tr
cik gribat, tikai neaNaismoiiet
'rns
tjar Uhnlllnienaidniekibija Rilrardan ZariFn
jau$juii, cik Ulmaris ,iden marsa, ja viri! tik
smirhA. D.ne E$nL
J;m
Pdm mes aldoi Vili (v he m, Krqdirri, i?*da;ia
Ri6aas zr tir ip'ripiiats192l. ciJa, aria!oob i993. cad;.
n
rr
Org;i ofNdrctu. oxford, Blill"ell
LleLi Pmm;tejeb Dl€vlet$ Nlre,kubbdLt!
mirorogtj;i ko pEtnqsi M ila Gim!lrLre (^lqrrq cinru
kir)G r Zeme rii dieyiba qn loPum; 5GLii;!aL, Gdon
i
,,
Rih*Jazrl|li 1929.Cad.Edftoralu mrklii ek5 Gu 5
s din!nm bi 2014. glda; Biaufra l un 2 end 6onau
M*i$
K.
Ara;@
m dnld,ojkndq
r€8, zYaiFre,1994.
1l
NoslEglmn jtuzsler, ta Latvrlas teh G
vr.ns ro bntiskien er.iskajienkomPonentie.r
arrodaos lhns kulrnEs jonas, Lo apdz.joju6as
At., .md.Ej.n
N&ionrLmd pati
eild
ynziens
Cf!!
n_dr
20
Csl,
'skd't;
*rss! s(lj.-.ridh
erbd I
truklel,
t5 i6
CELOJUMS
r05
LAI(.
.r;pebi*,ki Rih rszlii.jau6ra nhsin;jig,,imadami
,,m;muris" KdoyIas ris ,rB Er +iia5, rq Gir5 pi
rcdzer [dien; w ndud6sitrkid.m.
,n Erii
5
Fmd
q$rie,,La,ju Ek* " tdjos lijume (F€a: v3r5bpipnu
,pie*wei1e2.4-r93Udai6. h@edisrirosr,Ekumor*udijas
R dume rePas 6{us Du:eic, er!r4 M;r5 { d|nemiF utr.
Rch d!z rinB*friia,236.tPP.
M nisru prclireib
Dq
1923.
cidi
27
j yn! ii, ,7r'
irm.
Laela5 R+ul i5 plmo M d5ru kahiiduio
i920. g!de ,0.junij! [d, ]en. cna 13 tinljan.
vari!
%dia L!,jj*RepqLri[{ Minnnu u6h*uno]e2s.c!r:
24.aPkmr.r 1926.€aJa6 malim.
R
chdda zuriiB
*nii*,
222.
PP.
I=l=€iF;j
:= iA*i..;;
i:: ig,i&
:,i
:+L.;
iLaeija: K*ru re
.
rai
bY iecd:r'u
d- @ries *abuiurii
k;dih;,h{k:vii.;+*5 unt;,
ri06re!!$i
rin;ji
c
ru
Itu Yii! ginvd *friii8?"
23
r
':
i
EE