Nothing Special   »   [go: up one dir, main page]

Academia.eduAcademia.edu

Gundega Gailīte. "Tev būs savu Māti godāt! Rihards Zariņš."

2015, STUDIJA

Rakstā ieskicēta Riharda Zariņa loma Mātes Latvijas tēla izstrādē, šajā gadījumā izvēlēts veidols - Lavija kā kuģis/Latvija kuģī. Minēts kultūrvēsturiskais konteksts, kā arī nozīmīgu nacionālās identiātes teorētiķu izvirzītie apgalvojumi. Piedāvāti piemēri no dažādām tēlotājmākslas jomām, izceļot visdemokrātiskāko un operatīvāko - karikatūras žanru.

# r05 U I VIZUA LO MAKSLU I .\ c 4.ao , nXil[lllllil[i ttli J JA cEfolutls LA KA to5 t2 01/15 t6 Tev b0s savu Miti goddt! Rihard s Zarini Gundega GaiFrte l8 l2 0r15 16 tud pagljuae gada 2? jirmja, Riha.da zantra (1869-1939) divkeriaja atceres diena 11.1:. dzimianas diena u.75 nevcs gadldjeDa), srevaju pie vita lilfa, uz knm ncbla neviena zieda nan bija neEti par nuns visicn. Un es neesmu seniimcntaEs latvlelLr kapu kultnEs ie.ek'nELa g'?6fijubile.lls gadi Rige nenoti ka neviens nopietns atcei€s pasrkrms. Rihards zarirti vC(Ejams ka liens no latviei! mekslas p arieDr, kurS kopi a.citicnmnsu frofeslo naEs mlkslas pionieien lcica nenovCtaianu dafbu val K ev$asnrpenjas laika, pic.adot,ka Iatviciu nalsla if lidzvCrliga Rietun.i.opas lalstu laikhetrgas makslas sasrieglmien. Te blja sociali aktva un provoceioia oakda. Tapec bijaliels gandartums, lld I okrobri rjaEmas piljnolika mi6u nozlnignka grankas klasil.a aimilu eEmara s ! tviriana s svatki. Tes lzdevCjs maksliniel! rnaTdals maFnatikas proteso.s Aivars CclnnrS, Ia!niznekuiala gramata.bodams nilzigs laltologiskais marerials, a. Lur! palidzibu !a.am izsekor makslnieka dzrves un radoiajai biogfijai. Rihards Zaina detalizari rn asprrri gi astastrjis savas dzjres norikumG, Las bijuii bnriski villa ka cilvEka un.adosas persombas izaug$ne. Makslini.ka apbrinojamas darba spejas un radosuns noteica auBsru prasibu limeri a, prer apkirtajiem, kas nereri .ad-ta gar konfl iktsitlac1las, gan vicnlar!i turiozus aqadrlumus. vClrejz argedinot ka navjautik svarigi tas, kasar mums nodek, bet gar t!s, ka ,,nckorektus lzrei.iennJi spaja a.gumenrati aispakot ar tonkreliem likticn. Lasor autobiogEfiju. pe ie.inamies, ka lisa gra6ka dzrve valtqama ka nakslinicka ideils i z\nrz ot vis! ugstakos nE.kus u n tos plepil.lol Jama gramat! atklri saislosus kul tnrlast!.ishus notikunus un vie.laicigi kalpo P!r pamlt,nateriah iz.ila malislinieka z jnahis relilvaios daudzolom analizeiana, ku.as mnsu klasiflsbrlis panatli.ajs !n augsru standa'tu noteicajs nakanajan paaudzEn, pieticL j!u tns uzslcift : sralgnlika, preses !. $ enaru, lietiifa gra6lc, ekslirliun citas. Tieli vnru vann davat ari par htvielu na.ioDnEs heraldlkas mditajr. Labi zilams Ri Raksta ha azari.radevumsLalvtas grfto|adizaina izsllida3, bct vaiEkums nezina, ko noz]ma lnla .adirais sihbols uz nludasznnan pie kura vitri konsekventi stradajajau L{opi 20. gs. seku Dra. Tas i. Latvilastals,ko meisrars padan:jis neDrirsrig!. Tas pats, ko redzam alj !z mnsu cn morCtair!,berkatrtigidavejamtil{ai par lJndanT taismlgs parrioK, atkleti,,ka- rcdarns" ar socialdemokrarie r, ralantigais m,kslinieks par pic.akumu uzskalija Utlienr ne.ijas pasapziFs .clianu. Saja L{orieksLeje Rjha.ds Zarilri ncliekulo ur nelraidas. nosau.ot negodigos ie.adtus v!rsrs konfola p ,,augotiem lalsls kermeni ,, kasvi$nka kau?n godigam pilsonin jrapliaro. Prorans, galvena .np€ vin-ln bija tautieiu iz8ljtosana mekslasjaur.jumos, ui iaja darba !i4i cereja uz zinenNvahts lidzdalibu,lo ipaii nodibiro ties I-aLvtas Republikai. Tonre. bija ,.( .) vicnmar jab.lnas par mnN ]auiu plano kulrnras viEmu, taau padoties iiradtr .ih.aku iedornanr un ne kuliualbai Dedrkst. To es arl nelad neesDu darijh, nctldnoties, ka arsanuzstaiaDos sev iemanloju visadns ienaldniekus, lpaii saeimas deputaru viszitru vidnlr D.osmes nakshrieL{a,n netnla vi$ asi rosod(abirokr.tijuun koru|ciju valdiba, bet parmetlmus. ka lieto ,,Krd!m Ledrie5 t@cremm :ieroj! n€5 dzivibd br;ru hPo5 du$i e, s k;d, iiYii;.iPojis P!trF5 Rh d57d Ri.h R-,sd, CELO.]UMS LA KA lo5 Je wniru ubin*f n!. rde; i zqriao enit4 VESTA L(,2015.3sr tPP I l. I9 areras a ibrslGpa lena Vanaga 13. novenlrra Domab!7.i.a), krmvi$ ai.inal. |ar.aksrir (perzimat utt ) mnsu nacionalo mltu Ak tu ali z et sla.igakos sinbolls kas laL! muns izstaid.or seli ka na.ru. simbotus, kas ieiekma nnsuTemapzinuu hirsurdeelus SinrLro[8, las n na.ij.s veiksmes vai neveiksn.s pamare, uruna (2014j jo nirsu Iepnunrs par ilern simbolicmvairos ne.rjas spaku un v,enotjLru vlensno radien simbollem ir Latlija Prcclznk, \,1ate J,atvrj!. Si g!da uzr!na Doma baznica arhibisk.ps aici.aJa iztureties p.et Larvllu ka N1eti nn 13 nove. pat nosau.! pa. Mares dienu Jaatgadina,lG sievieres kr na.iju nn taLtu snnbohzajoia teL! vasru.e saishslau mnsu e,!s ptunajien gadsnntiem. vlens no agEka .iiem piemaricm ir B.itanrj!, koskailras sicvictes veidol,i redzan uz romie!(r lalta nroratAh. A.l.itas lielas, d vesclBx paiapzii)u lpveldras nacils ar lidzigiem ralicm lepojas ik !7 sola,lo tie apli.cina nrcijas Iegitinacrln: !estu sl<as s.kncs, seDumu, badjcijas uit. Latvija iai tra dic'l ai pi evi. nojas 19. gadsinli, nacionalisma veidoaanas laika, tomE.lisakrlval N,1ite Laivrja tila popularizah 20. gs. - stalrl{aru periode (spilgtal{ais piena.s ir l(arla znl€sMates Lal\,i jas tals tElniectua), netikaizlaists pat padoolu rciins (Jnris zarif !. Piemincklis Otra pasa!les # lo5 CELOJU MS LA KA t2 ol/15 t6 kare k.irusajien Ludza,1963), pro|ans, akrlval(to saka iznantot 30. gadLr Lreigiis, atmodas Laike (J,lgiia lran.kcviaa.l\'lare J arviJa un brivrbasakmers. Pieminasmedala,1990iAfla Dnmpe. Dzimtene Nletc - Lanij!. Brtlu kapi Lcstena,2000) Sodien rals tieklietors arag ncntai, ltbilsroii poli*orektuma dilcatn€i, dicmial.eti pat ka.lkarnles.kas vicnma. brjis visasikais sabied.lbas atnrodineiadas ianrs. lapiebilst, ka naciol.lo siinbolu izhanioiana ia! kopi 19. gs. icvarojamiplalgsrinala sati riskes g.alikas statusu. Isi inlneiu dai6 nacronalisma teorijas aspektns, has noteica Mares Latvijas ralanls iemestus. 19. gadsimte na.ionADskusubas ideologu Mdevum Lrila izceltra.lus sinbo- lus,l{!s laulu uzrvcrt Iatv,e!us l{a alronohu, spac'gu naciiu, kumi pienakas sava neatkariga vahts. Na.ionalis'!a nilologja, pa. I(atrnras vqderi ((ath?riru \ierdeT) dotoAn nncijas riekuztvcrtas ld indjvrdi, kaslokalizati laiki telpa, kam piemir vr.ds. temenis, dvasele, nisrjam gibasspaks un kas izdztuo savus dzlves .iklus: dzinianu, uzplaukumu, pagrimumu navi. Lidzigi a.l Kreigs Kalhnns @ u !. (crnig calhoun) e hrija na.ionalGmu individualGma ideologit u ui Tlud na.ijulcido indivldl, .r personlbas ideju, kas irnetalonski s!jstiti ka !iedotas bntnes ar neiz.icinamu / nnilgu idenrilati. Srda nacioneEs kopienas ka pereoDiiras uzlvere radlja lablaligls apst,klN necijas alegor iu izphrn)ai. Mates Latvij! s tCl a analizei atbilst ernosinbolisna pa.!digmas ni.rjas izpates pincipi,jo tie peFar gan pdlroldialisnas, gan ta k.i.ilru mode'nistur galcjtuas Pazlstamah €trosimbolists Lntonijs D. Sinirs (Anlhor} D. snliih) uzsler l,a kat.a nakanaja paatrdza varcjam! Decijas un nacionrlo nrterciu,,per vC.taia.al parderina!ana. iznanlas nacionelas idendtates atseviifas iNaumcs. Tas notiek!r a ktivu valsts, politilu !n nrGlektualu lidzdaIhu.r vlenlaicigi csoia parma.rojahiba un rep.iekaajas inGrpretacijas ierobeio bntisku iznailru iespaj!i L.adiciju adase Lr pi.sl.ede sdngri ierobeiota, rc nosak" atrie.lgas rauus ir kultnm: tas valoda, liknhi, sinboli, atrni$s, miti. tradicijls urr. To visu apzine a.jedzienu .,ni ri ski si mb o lh l<ais kur riras konp lckss'] Latlielu na.ionailsins i2audzis no nnsu kulrn.as,,nitiski simbolGke" konpleksa matiik!.iie'n Glien. Dainas arrcdami dandzi sievieiu talj, kassimb.liza dzimto zemi. pirmka.ttair zemes alglibas dieviba Mara.! RihardsZarinsiosinbolu LarliJu iznantojis daldzpnsigi bet ior€iz vak,k aPskausim tilei vlenu Glalariaciju - Latlija ka kugrs Latvij. tugr l-arvija,kam n.pi€cieia'ni |aligi,lai kopigo kugr iTvadittr cauri visiem / ifcrsliem. resp.jams, granki iedvesnoja lidzjgi piemCri, rosta+ lopo!.ia larvieiu m,ksh. Tiesi l(, krgis m vienlai.igi ke sieviete Latlia rcdzam! viena no agrakajiem ij tala paraugien. Zinajums slslucas ar dzclnieka larta ltugena slavedo dzejoli: ,,Kad arneks larvicnem tje laikl (..) lGd pftls !eji, tas spi.dzinaun tauras kroni .rl.dzina.' l(aut a.r torel2 rikai neilaudzi sapra ta,parkrduhtrt?skroniunkrdumirdzeia.u tiek runlts, visien bija sajnt., ka pCcgams nakts aust rita gaisna.ro Uz bu.am redzami ptuErcsivaio prcses izdenmu nosa!kunri. jo rieii ncdiji (lidzigi ke lodien).adrja ur u^lrcja Ieskiccjot kuga snnboliku,japiebilsr, ka !. ni dvas€lu panieto 'nirulo Sanu uz lizsauli .clolLrmus uz ciranpasaulam, arhaiskajos pdekisutos ras biia telpas un laika ikarsoianas lidzeklis. Tas nepiede. re zemes ne nd.ns stihijai,at aSanasuz loga ir ka srarp slivoklis (dzlvtu! nave). Enbl.matjka kugis tos butukugi v.ica / !3r sihbolizat veiksmi€! merfa sasniegianu Plzjstams bila gricku mits pa.argon.uticn, kasde\assi,nbotiskAdzncscelojuin,i nevis bagattuu meklCjumos, bet lai piepildir! savn likteni, atkEtu dzivesjegu m patiesibu, kas i. lieEkie dargumi. Kugis Dedz simbolizatan cit dvesel,bu.as- vifa gartl kistictiba tas noTnraJEzn ltistu, baznicu, d.oilbu. izglabiaros tEkojose jirri. Ka o.g.Dizata, aizsargata tclp. p.et naldigo pasatrli A.l ka Nolsa ikirsrs kura var cerCt uz gEbi \ kad pasaule iet boje. Valstim, kas atrodas piejn.as,kuga simbols vaka iripasi nozlmgs ]nrasb.au.Ejs pasanles aldvas i epa ziiana s zlme Burukugis sinbolize 2 01t13 16 CELO.]UMS LAIKA 105 iusribu prct stEumi, nriciadvu. prctoianos PsGvoialan, i.speju maini.nakohi, cc.lbu uz Ub,kem perspcklvan. Tls l.viens novniill., akna sahna sinboli€m. Simbols kusribri uz prieli!u, preri sapnin, particlbal, lainei, mll€strbli !n vienlai.lgi to ifa.ilu snnbols, kui T'zdl.ija novietol zihlgas Fglras l(uga pnekigata pazrstafiajau !isnaz kopi senns G.iek-ijas nakslas (loriatide, lanin an vidusIaiku vikingu kugu iedevri ur! No aptuleni 16 gs. beigan fdz 19. gs. saklmad varah rnat parrradic'ju r. s. galiona,,tipa kuga p.iekSgala lidzas va.as un spekasinboliem- lalven, crgli€m un.itienr, ka ari ant.opomorhein telien novietot Drcijas alegorijas sknlptnru (ad kugis bija savu hiku nokalpojG, a. t. s. gaLiona iglran rohla '"st' kapteitu, ku6aipainicku maju vaj sabieddsko eku sienas, Odgineli (ba.ola laik! rie svCra vai.akas t.nia, rrdzani kuAni.clh,s un neap$.rdamas ir ro 'nuejos, makslinieciskas L€lirares. Arkal janin BriteDija, kuns flotcs pal.klmi bla legendari. No luga p. ekigala lainagojola tala dizaina ir aizglts Britariias vefloh, ko taead vam]n.edzal- IGra lEkas jnr.lecibas koledias (ltqat Naral Coltege, Ddrnnoxth) fasades priekia Da.tmuta un.irur Anglija. Ial{ LatvlaijnGs.obeZa ir gandn- 500 km, ari mCs kugi va..m sallc ptu vienu .o nacionalalien simboliem, to slvos darbos izm.ntojis Rihards ZariN rome.noznnlgaks simboh i. Latvija - vits rad_tis rairak n€ta plecdesmirii lzk.ist!Lizer !o veidolu Rihard!m Zailrln palidzaja a.j irggadajie zin niskie larlieiu or nadenta patrlumir:, kas savulaik ironista ka'ta ukuii sklrbi kritizati, nosau.otZari.ru par par ,.tautas apgerbu pnmo kroploraju'Lr. AutobioErn6ia nelclinieks se+i atspakojis visusapn.lolumus, pamalojot vitr! zimato iaulastcl!u sikako d.talu autenriskuhu. So p.ocesrvini arminas sa[dznra !rla.otulafbu (,,Augeia kn'.s ririiana"), tonir resnrotas par snagumu, bet gaD brinas pa. nesap.otaDo prelestilu. Metes Larvijas vcidola redzarn Riharda z!rifa €dilo larvieiu sievietesidealu jaunn. slaistr.lepn!, sla r( ar pareizi veidoru spacrgl teDenl, gaisiennat,em ur gaisam acim. tarptu hralDala (upehes tautasta.|a : r \ .,9 Galva visbi€iet iraugsiais zilu vainags ke valdnie.es k.oris, rokes lina lar tru.at zobenn JzlClahjos pieme.os Larvia uda va.enu loEl - valsri, laipahdz uzticarf unprolcsionala koDranda, piman ka.terr poliLiki. Soainn ncs.edzam dokumenbs pieneram,Saeinas loceklu apl,c.iba, diplomos, !c[spap]..s, ielngumos plakatos un clrur, kur drosnigas lprtEiribas pilna vi.a raueas !2priekSr nekotnC. l-atvita jau ajevakts kLii redzana arlu mudaszaram un narkam, pienC.ad. ,Satversnes sapulces pieni.rai': Ai lankrtnras l-atqJas L€ls nezaudi savu ca llnru. Arbilsioii hie.a$iiai re parasd attalora augune lieEka, izcelot ipaio stlrusu l€, pienanm attel, €3 lpp. 3. alt ), kurvi]laiblakus rdzans Mnristru p,rzidentsraris PaululcE.kam gruhbas sagadajis godpndgas kon rdN / kabineh 21 12-01t14 CELOJI]MS LAIKA t) _.eL ! t :, r' 16 to5 )' .<-' _) r,' .+ _'f . Rih a5z iii F*o: no La*!- l'1:k! s a[aa.nij:! lifo'mnij:s qe roRharnaz,ria !b5 izveidoiana. Raibajnkompanijn dazi oZ pac CaF .le Poris, tipac Latvije nztraucas, lai vCtGina b hnciena . eradlsies prcblamas, ber stnrmanis taisnol as. lia ,,limbriZa m iie tirg! izl ites de hbakie P.visan Lrez smakas $uti to nsn lteraris ! uto.ireles, a n Rainis, ku m j ubi lejasgadsruvojasnosl.gumam Poeme'Daugava' vi$ atgidnu N ka salu dzqnieki.bet tiem attal !e tukainiii (..f1 Atro dan i zinajrm i, kuros redza tr s, ka Male Latta ir sai utusi i znis u si 1ti ilnsnrjga Par s a,! barnu paligunekonrpet.n.i slinkumu vai par no.levDu. \av li.jssaudzetsa (ndisUlnranisri, Lur! aiznirsig {is!. Lo solils, tePec / \rirs rdJ dn5k [q+ro,irPr]m;E!i nn savu tautry' Ta latvjijaPamn.a:Nlilat /ritai nits Pa.la ieiiem ka ialojadu baretutaulu, nnsn Mrle l,atvrla ir SeD pG aicina: ,,vrsi memulllN, atrasr, uD, kam smakas nav. tie grib dkaj ar b.zsmalrnriem kope bnt (.)l'val tiehpieda\€ti,,Paris uzPntGi.s rqu *dsiha nr nav ahuah nodrosina il tala j auMkes int€.p rcta.rl a s, an iodienas nNliikul turalisma apstaklos apliecinot akrlaltad betta jar i. cira ..ksra Gnra Sinbolns \€r godinal vai zaimot lz\,ate ir makshnicka atbildlba. d7trv5. skaisra un sPaci!3. To MoA*i + oik kopieB5 n p*alisi Edtrusl pol t Smirh A. of 'kie u Nd,oio,ie Red ! E$y [en.ePcLjq ka naq oia ig !c;G koNru[til w]rojum , ko i-a.il h ink *iu;L &osnlkrnD 4iisk fteoiier of ooa ,oJ4|n nt A Ctnicat s!ryet Nd;d oirNdDnrnn.Londoni Ne( 'nazlG falaidnis"pelnrissodu(23 lpP,,1.alt.). Nakamais piema6 n no hika. kld Knrk ulman is otro reizi brt a lvlinistfu p re zi dents. Riharda zanna sinPStlas \4lsts vadiralan ra.nrredzanas, ras nav tikai srlmanis ka pirmaja gadijume !r:lnni P.uluku ulnanis L Rnh:rJazrrira *h ias. Rsa VESTA 1K,20r5,3r2. PP la!lrie.elLsnacionala simbolasta116e,kas sarga tavzemi, nes veiksmi, atvaitu launos spClns u. ml. (22.IpP.,2. att.).lnteItslnti, ka :ranis aakste n.sPela izturat PreL sevi \arsto k.itiku nn saka i$oEl ,,S\a.us", savukart Ktulis Ulnranis slarlis uzvisu,ei.oPeiskil dkai picbil zda msr ry eniet tapat nani un minisnus, nepa.eizil tr cik gribat, tikai neaNaismoiiet 'rns tjar Uhnlllnienaidniekibija Rilrardan ZariFn jau$juii, cik Ulmaris ,iden marsa, ja viri! tik smirhA. D.ne E$nL J;m Pdm mes aldoi Vili (v he m, Krqdirri, i?*da;ia Ri6aas zr tir ip'ripiiats192l. ciJa, aria!oob i993. cad;. n rr Org;i ofNdrctu. oxford, Blill"ell LleLi Pmm;tejeb Dl€vlet$ Nlre,kubbdLt! mirorogtj;i ko pEtnqsi M ila Gim!lrLre (^lqrrq cinru kir)G r Zeme rii dieyiba qn loPum; 5GLii;!aL, Gdon i ,, Rih*Jazrl|li 1929.Cad.Edftoralu mrklii ek5 Gu 5 s din!nm bi 2014. glda; Biaufra l un 2 end 6onau M*i$ K. Ara;@ m dnld,ojkndq r€8, zYaiFre,1994. 1l NoslEglmn jtuzsler, ta Latvrlas teh G vr.ns ro bntiskien er.iskajienkomPonentie.r arrodaos lhns kulrnEs jonas, Lo apdz.joju6as At., .md.Ej.n N&ionrLmd pati eild ynziens Cf!! n_dr 20 Csl, 'skd't; *rss! s(lj.-.ridh erbd I truklel, t5 i6 CELOJUMS r05 LAI(. .r;pebi*,ki Rih rszlii.jau6ra nhsin;jig,,imadami ,,m;muris" KdoyIas ris ,rB Er +iia5, rq Gir5 pi rcdzer [dien; w ndud6sitrkid.m. ,n Erii 5 Fmd q$rie,,La,ju Ek* " tdjos lijume (F€a: v3r5bpipnu ,pie*wei1e2.4-r93Udai6. h@edisrirosr,Ekumor*udijas R dume rePas 6{us Du:eic, er!r4 M;r5 { d|nemiF utr. Rch d!z rinB*friia,236.tPP. M nisru prclireib Dq 1923. cidi 27 j yn! ii, ,7r' irm. Laela5 R+ul i5 plmo M d5ru kahiiduio i920. g!de ,0.junij! [d, ]en. cna 13 tinljan. vari! %dia L!,jj*RepqLri[{ Minnnu u6h*uno]e2s.c!r: 24.aPkmr.r 1926.€aJa6 malim. R chdda zuriiB *nii*, 222. PP. I=l=€iF;j := iA*i..;; i:: ig,i& :,i :+L.; iLaeija: K*ru re . rai bY iecd:r'u d- @ries *abuiurii k;dih;,h{k:vii.;+*5 unt;, ri06re!!$i rin;ji c ru Itu Yii! ginvd *friii8?" 23 r ': i EE