Plazm

Plazmlamp. Ozutab erasid kaikid koverikahambiš il'mehišpäi, filamentacijad-ki. Plazman lämoi tehnus elektroniden sirdändan tagut üläenergižes olemižespäi olemižhe madalanke energijanke rekombinacijan ionidenke jäl'ghe. Nece process vedab sädegoitushe, kudamban spektr sättub noustatadud gazale.

Plazm om paloin vai täuzin ioniziruidud gaz, miččes pozitivižiden i negativižiden elektrovägiden kinktuded oma ani ühtejiččed.^[1]

Plazm (grek.: πλάσμα «sädud käzil», «čomitanus») om paloin vai täuzin ioniziruidud gaz, kudamb om neitraližiš atomišpäi (vai molekuloišpäi) i vägitadud henegišpäi (ionišpäi i elektronišpäi). Plazman kaikid tärktamb eričuz om sen kvazineitraližuz. Nece znamoičeb, miše pozitivižiden i negativižiden vägitadud henegiden mülündkinktuded tuldas ani kohtaižushe.

Erašti nimitadas plazmad substancijan nelländeks (kovan, nozolan da gazanvuiččen jal'ghe) agregatižeks olendaks.

Nellänz' substancijan olemine om avaitud Vil'jam Kruksal vl 1879 i om nimitadud «plazmaks» Irving Lengmüral vodes 1928, voib olda, «veren plazman» kartte. Lengmür oli kirjutanu:

“

Heittes avarust elektrodoiš ümbri, kus sijadase eraz-se elektroniden lugumär, ionad da elektronad oma ioniziruidud gazas ani kohtaižiš lugumäriš, sen tagut sisteman ühthine elektrovägi om lujas vähä. Mö kävutam «plazm»-tärtust, miše kuvitelda sen neitrališt aloveht, mitte om ioniš da elektronišpäi.

”

Antižed filosofad, Empedoklalpäi, vahvištoitiba, miše mir kogoneb nelläs augusespäi: maspäi, vedespäi, il'maspäi da lämoišpäi. Nece vahvištuz erasidenke lähenemidenke ühtes om kožui nügüdläiženke tedokacmusenke nellän agregatižen substancijan olemižen poliš, i plazmale, tetpas, lämoi om sättui^[2]. Plazman eričused opendase plazman fizikal.

Nügüdläižiden kacmusiden mödhe, mirun substancijan fazaolemine om plazm ičeze enambištos (massal läz 99,9 %).^[3]

Kaik tähthad oma plazmaspäi, sen ližaks avaruz niiden keskes om täuttud plazmal, hot' harvetud-ki lujas (muga nimitadud tähtazkeskeine avaruz).

Homaitused

↑ Физический энциклопедический словарь. Гл. ред. А. М. Прохоров. Ред. кол. Д. М. Алексеев, А. М. Бонч-Бруевич, А. С. Боровик-Романов и др. — М.: Сов. Энциклопедия, 1984. — Lp. 536. (ven.)
↑ . Жданов Владимир. Плазма // Кругосвет. — 2009. — 21. uhoku. (ven.)
↑ Жданов Владимир. Плазма в космосе // Кругосвет. — 2009. — 21. uhoku. (ven.)

Irdkosketused

[1] Физический энциклопедический словарь. Гл. ред. А. М. Прохоров. Ред. кол. Д. М. Алексеев, А. М. Бонч-Бруевич, А. С. Боровик-Романов и др. — М.: Сов. Энциклопедия, 1984. — Lp. 536. (ven.)

[2] . Жданов Владимир. Плазма // Кругосвет. — 2009. — 21. uhoku. (ven.)

[3] Жданов Владимир. Плазма в космосе // Кругосвет. — 2009. — 21. uhoku. (ven.)

[1]

[2]

[3]